Tirdzniecības misija Berlīnē norisinājās no 14. līdz 17. septembrim. Uzņēmumi pārstāvēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju, dzīvības zinātņu, aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju nozares. Apkopojot vizītes rezultātus, ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka “Vācija ir Latvijas lielākais eksporta tirgus ārpus Baltijas valstīm un viena no nozīmīgākajām rūpniecības un tehnoloģiju ekonomikām pasaulē. Trīs gadu mērķtiecīgs darbs ar Vācijas partneriem jau redzams konkrētos investīciju projektos vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā. Berlīnē ar “Notus Energy” pārrunājām atjaunīgās enerģijas projektu tālāko īstenošanu, bet ar “Dynamit Nobel Defence” – Latvijā iecerētās aizsardzības tehnoloģiju ražotnes projekta nākamos soļus. Tikšanās ar Vācijas Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrijas valsts sekretāru Tomasu Štefenu apliecināja abu valstu ieinteresētību paplašināt ekonomisko sadarbību. Mūsu uzdevums ir panākt, lai investoru interese pārtop ražotnēs, tehnoloģijās un darbavietās Latvijā, bet Latvijas uzņēmumi iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas Vācijas tirgū”. Nozaru pasākumus un uzņēmumu apmeklējumus papildināja individuālas biznesa un investīciju tikšanās.
“Latviju un Vāciju vieno sekmīga ekonomiskā sadarbība un kopīgs redzējums par to, kas jādara, lai veicinātu abu valstu ekonomikas izaugsmi un stiprinātu Eiropas konkurētspēju. Eiropas Savienības vienotais tirgus ir mūsu lielākā priekšrocība, savukārt tiešas sadarbības veidošana starp uzņēmumiem ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai attīstībai nākotnē,” uzsvēra Vācijas federālā ekonomikas un enerģētikas ministre Katerīna Raihe (Katherina Reiche) un ministrijas valsts sekretārs Tomass Štefens (Thomas Steffen).
No enerģētikas projektiem līdz autonomiem transportlīdzekļiem
Tikšanās laikā ar “Notus Energy” vadību tika apspriesta divu uzņēmuma atjaunīgās enerģijas projektu turpmākā īstenošana Latvijā. Uzmanība tika pievērsta praktiskiem jautājumiem, kas ietekmē projektu virzību, tostarp vēja parku attīstības nosacījumiem, elektrotīkla pieslēgumiem, atļauju saņemšanai un finansējuma pieejamībai.
Sarunā ar Vācijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu “Dynamit Nobel Defence” tika turpināts darbs pie Latvijā iecerētās ražotnes. Uzņēmums un Valsts aizsardzības korporācija februārī parakstīja saprašanās memorandu par ražotnes izveidi, tāpēc Berlīnes tikšanās uzmanības centrā bija projekta tālākā virzība un iespējas Latvijā attīstīt arī citas uzņēmuma ieceres.
Latvijas delegācija tikās arī ar uzņēmumu “HOLON”, kas izstrādā pilnībā elektriskus autonomus pasažieru mikroautobusus sabiedriskajam transportam un mobilitātes pakalpojumiem. Sarunās tika vērtēta Latvijas iespējamā iesaiste uzņēmuma Eiropas attīstības plānos – transportlīdzekļu un to komponentu ražošanā, piegādes ķēžu veidošanā, autonomās mobilitātes testēšanā un tehnoloģiju izstrādē.
Berlīnē dibinātais kosmosa tehnoloģiju uzņēmums “LiveEO”, kas ar satelītattēliem un mākslīgo intelektu uzrauga elektrolīnijas, dzelzceļus, cauruļvadus un citu kritisko infrastruktūru, tika aicināts paplašināt darbību Daugavpilī. Uzņēmuma meitasuzņēmums Latvijā darbojas jau četrus gadus. Atsevišķā seminārā Vācijas uzņēmumiem tika prezentētas arī datu centru attīstības iespējas Latvijā.
Ministrs Berlīnē tikās arī ar Vācijas federālo mājokļu, pilsētattīstības un būvniecības ministri Verenu Hūbercu (Verena Hubertz), piedalījās investoru darba pusdienās un kopā ar Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu delegāciju apmeklēja “Microsoft” biroju.
Četras nozares un atšķirīgi ceļi uz Vācijas tirgu
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi piedalījās Vācijas un Baltijas digitālajai sadarbībai un mākslīgajam intelektam veltītos pasākumos, tostarp starptautiskajā festivālā “Big Bang AI Festival”. Latvijas uzņēmumi prezentēja mākslīgā intelekta, datu apstrādes, kiberdrošības un procesu automatizācijas risinājumus. Viktors Valainis Baltijas–Vācijas digitālajā samitā uzstājās ar uzrunu par Latvijas pāreju no digitālas valsts pārvaldes uz mākslīgā intelekta izmantošanai gatavu ekonomiku.
Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi Vācijas tirgū ieradās jau ar ievērojamu darbības pieredzi. Astoņas Latvijā regulētās investīciju platformas apkalpo vairāk nekā 800 000 investoru ārvalstīs, un ar to starpniecību veikto ieguldījumu apjoms pārsniedz 13 miljardus eiro. Vācijas investori veido aptuveni 30% pieprasījuma Latvijas investīciju platformās. Berlīnē Latvijas uzņēmumi tikās ar 20 institucionālajiem investoriem, ģimenes biroju un finanšu nozares pārstāvjiem, lai palielinātu piesaistītā kapitāla apjomu un paplašinātu sadarbību ar Vācijas bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem.
Dzīvības zinātņu delegācijā uzņēmumi piedalījās kopā ar Latvijas augstskolām, slimnīcām un pētniecības organizācijām. Delegācija apmeklēja Berlīnes–Buhas biotehnoloģiju ekosistēmu, uzņēmumus “FyoniBio” un “BIOTRONIK”, kā arī slimnīcu “Helios Klinikum Berlin-Buch”. Latvijas pārstāvji uzrunāja potenciālos sadarbības partnerus kopīgai produktu izstrādei, klīniskajai izpētei, tehnoloģiju testēšanai un validēšanai, sertificēšanai, ražošanai un izplatīšanai.
Aizsardzības un divējāda lietojuma tehnoloģiju uzņēmumi Vācijā pārstāvēja nozari, kurā Latvija jau ir ieguvusi starptautisku atpazīstamību. Latvijā izstrādātās bezpilota un pretdronu sistēmas jau tiek izmantotas vairākās NATO valstīs. Berlīnē Latvijas uzņēmumi tikās ar Vācijas Drošības un aizsardzības industrijas asociāciju, Vācijas Federālās aizsardzības ministrijas pārstāvi un Vācijas industrijas uzņēmumiem. Sarunas aptvēra komponentu piegādi, piegādātāju kvalifikāciju, sistēmu integrāciju, elektronisko karadarbību, drošos sakarus, bezpilota lidaparātu apkarošanu un autonomās sistēmas.
Delegācija apmeklēja arī uzņēmumu “Andres Industries AG”, kas ražo termālās attēlveidošanas un nakts redzamības tehnoloģijas. Nozares padziļinātajās sarunās piedalījās tādi Vācijas uzņēmumi kā “Rheinmetall”, “HENSOLDT”, “Rohde & Schwarz” un “Quantum Systems”.
Memorands paplašina eksportētājiem pieejamo atbalstu
Berlīnē LIAA, Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācija (DIHK) un Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) parakstīja saprašanās memorandu. Tas Latvijas uzņēmumiem nodrošinās pieeju Vācijas ārējās tirdzniecības kameru tīkla zināšanām, kontaktiem un pakalpojumiem 150 vietās vairāk nekā 90 valstīs.
Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera izveidos īpašu Latvijas eksporta atbalsta kontaktpunktu. LIAA un AHK katru gadu izvēlēsies divas valstis un katrā no tām divas nozares, kuru uzņēmumu eksportam tiks pievērsta īpaša uzmanība.
“Šī misija parādīja, ko dod mērķtiecīgs darbs pēc pirmās tikšanās. Dažos investīciju projektos vairs nerunājam par pirmo kontaktu – kopā ar investoriem virzām konkrētus nākamos soļus, lai pēc nepieciešamo priekšdarbu pabeigšanas sarunas nomainītu būvniecības tehnika. Citiem Latvijas uzņēmumiem Berlīnē bija pirmā saruna ar potenciālo partneri, un tagad svarīgi šo kontaktu pārvērst nākamajā praktiskajā solī – panākt tehnoloģijas izmēģināšanu, sākt piegādātāja kvalifikāciju vai nonākt līdz līgumam. Eksporta darījuma noslēgšanai var būt vajadzīgi vairāki mēneši, bet sarežģītu vai tehnoloģiski augsti attīstītu projektu īstenošanai – vairāki gadi. Berlīnē noslēgtā vienošanās ar Vācijas tirdzniecības kameru organizācijām paplašinās uzņēmumiem pieejamo kontaktu un atbalsta tīklu. LIAA turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumus un virzīt Berlīnē apspriestos projektus līdz konkrētam rezultātam arī pēc atgriešanās Latvijā,” norāda LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.
Vācija ir Latvijas lielākais eksporta tirgus ārpus Baltijas valstīm. Latvijas un Vācijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums 2025. gadā sasniedza 5,5 miljardus eiro, bet Latvijas eksports uz Vāciju – 2,09 miljardus eiro.
“Šī bija jau trešā plašā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija Vācijā pēdējos gados, šoreiz pulcējot 54 Latvijas uzņēmumus un organizācijas. Šāda pēctecība ir svarīga, jo Vācijas tirgū ar vienu vizīti nepietiek. Vācija ir Eiropas lielākais tirgus un atrodas kontinenta ekonomiskajā centrā. Iekļūt šajā tirgū un nostiprināties tajā bieži nozīmē pavērt ceļu arī uz citiem Eiropas reģioniem. Vācijas uzņēmumi ir pazīstami ar augstām prasībām pret kvalitāti, termiņiem un piegādātāju uzticamību, tāpēc sekmīga sadarbība ar tiem būtiski stiprina Latvijas uzņēmuma reputāciju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Prieks redzēt, ka vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtie Vācijas uzņēmumu investīciju projekti zaļās enerģijas un aizsardzības tehnoloģiju jomā virzās uz priekšu un arī šīs vizītes laikā tika risināti to īstenošanai būtiski jautājumi. Tas uzskatāmi apliecina Vācijas tirgus mērogu un nozīmi Latvijas ekonomikai,” norāda Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” vadītāja Līva Stūrmane.
Dalību tirdzniecības misijā ārvalstīs LIAA organizē Eiropas Savienības līdzfinansētās Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovatīvās uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējuma atbalstu. Uzņēmums tirdzniecības misijā var piedalīties gan par maksu, gan saņemot atbalstu attiecināmo izmaksu segšanai.
