Pētījuma par kultūras pakalpojumu piekļūstamību secinājumi ļaus īstenot arī galvenajā vidēja termiņa kultūras attīstības plānošanas dokumentā “Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam „Kultūrvalsts”” ietvertos uzdevumus. Pirmais tā rīcības virziens - kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai - cita starpā paredz uzdevumus nodrošināt kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību un piekļūstamību digitālajā vidē, lai veicinātu kultūras infrastruktūras un piedāvājuma piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
“Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka arī kultūras nozarē jāveic visaptverošs darbs, lai uzlabotu kultūras pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ir jāveido ne vien izpratne, bet straujiem soļiem jāvirzās, lai ieviestu praktiskus risinājumus pieejamības nodrošināšanai. Kultūras pasākumiem ir jābūt pieejamiem visām sabiedrības grupām, ” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.
Tuvākajā laikā ar pētījuma secinājumiem plānots iepazīstināt Nacionālo kultūras padomi, valsts kultūras kapitālsabiedrības un iestādes, pašvaldību kultūras centru vadītājus, kā arī privātā sektora kultūras norišu rīkotājus. Nākamie soļi paredz gan kultūras infrastruktūras piekļūstamības audita veikšanu, gan akcentēt kultūras piekļūstamības aspektu publiskā finansējuma projektu konkursos, kā arī turpināt starpinstitūciju sadarbību risinājumu pilnveidē.
Kā secinājuši pētnieki, attiecībā uz ēku un telpu piekļūstamību būtiskākā vajadzība cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem ir droša un saprotama apkārtējā vide, kuras radīšanā nepieciešamas skaidras, labi pamanāmas un nepārprotamas norādes, marķējumi, detalizēts telpu plāns un informācija, kas pieejama jau pirms pasākuma. Turklāt būtiski ir tas, lai šie risinājumi būtu jēgpilni un atbalstītu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem neatkarību un patstāvību kultūras ēku un pakalpojumu piekļūstamībā.
Iegūtie dati liecina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem ir zināšanu un izpratnes trūkums kultūras organizācijās cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanai kultūras aktivitātēs. Kultūras un radošā sektora aptaujā katras trešās organizācijas un iestādes pārstāvji norādījuši, ka ir zināšanu trūkums par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Par zināšanu trūkumu liecina arī būtiskās atšķirības starp kultūras organizāciju pozitīvo pašvērtējumu par piekļūstamību, bet mazskaitlīgām aktivitātēm vai piekļūstamības risinājumiem šīm mērķgrupām.
Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka kultūras organizāciju darbiniekiem trūkst arī pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem, līdz ar to var rasties neizpratne vai pat neiecietība, neatpazīstot atsevišķu mērķgrupu uzvedības modeļus. Kultūras organizāciju pārstāvji intervijās apliecina, ka šāda saskarsmes pieredze var veidoties tikai pamazām – gan semināros vai konsultācijās ar mērķgrupu pārstāvjiem, gan biežāk sakaroties ar cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem kā kultūras organizāciju un pasākumu apmeklētājiem.
Kultūras organizāciju skatījumā finansējums tiek minēts kā visbūtiskākais šķērslis, lai ieviestu piekļūstamības risinājumus: 66% norāda uz finansējuma trūkumu infrastruktūras pielāgošanai, bet 53% uz finansējuma trūkumu pasākumu pielāgojumiem. Dažādi citi šķēršļi norādīti izteikti retāk. Arī interviju ietvaros iegūtā
informācija daļēji apstiprina apgalvojumu, ka nepieciešami būtiski finanšu resursi, īpaši runājot par ēku vai telpu piekļūstamības risinājumiem, piekļuves pie ēkas sakārtošanu, autostāvvietu iekārtošanu vai tehniskiem risinājumiem (indukcijas cilpas, subtitru pārraidīšana u.tml.), piekļūstamas tīmekļvietnes izveidi, kas viss prasa finansiālu resursu ieguldījumu. Turklāt daļa no šiem risinājumiem nav kultūras organizācijas ietekmē (labiekārtojumi pilsētvidē).
Tomēr pētījumā noskaidrots, ka zināšanas un labāka izpratne, tostarp par zemo izmaksu risinājumiem var būtiski uzlabot piekļūstamību. Piemēram, atbilstošu marķējumu un norāžu izvietojums telpās un tīmekļvietnēs, norises vietas vai jauna pakalpojuma testēšana projekta izstrādes laikā (lai piemērotu uzrakstu augstumu, burtu lielumu, apgaismojumu), universālā dizaina principu izmantošana u.tml. Turklāt ieviestie risinājumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem var būtiski uzlabot arī citu apmeklētāju pieredzi – tie būs atbalstoši vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem u.c.
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegtajiem datiem 2023. gada septembrī Latvijā cilvēku ar invaliditāti skaits sasniedz 202 800 personas. No tām 26,4 tūkstoši ir personas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, 39,9 tūkstoši - personas ar kustību traucējumiem, 9,9 tūkstoši personas ar redzes traucējumiem, 2,2 tūkstoši personas ar dzirdes traucējumiem; kopumā 126,6 tūkstoši personas ar cita veida traucējumiem.
Bet kopējais tādu personu skaits, kas saskaras ar dažādas pakāpes un veida funkcionāliem traucējumiem ir būtiski lielāks, nekā invaliditātes statusu ieguvušo personu skaits. Pēc Pasaules Veselības organizācijas apkopotajiem datiem vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi, 28% - dažādas pakāpes redzes traucējumi, 21% - kustību traucējumi, savukārt 12% saskaras ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem.
Pētījumu pēc KM pasūtījuma veicis Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts (LKA KMI); tā īstenošanas laiks - no 2023. gada 21. septembra līdz š.g. 1. martam.
Pētījumā analizēta kultūras piedāvājuma (kultūras infrastruktūras un pasākumu) piekļūstamība Latvijā: analīzē ietverot gan publisko sektoru (valsts un pašvaldības institūcijas), gan privāto sektoru (nevalstisko sektoru un komercsektoru) – dažādus kultūras pakalpojumu sniedzējus (bibliotēkas, muzejus, arhīvus u.tml.) un pasākumu organizatorus (koncertorganizācijas, teātrus, kultūras centrus, pasākumu organizatorus u.c.). Kultūras piekļūstamības novērtēšanai, risinājumu identificēšanai un ieteikumu formulēšanai izzināti dažādu pušu viedokļi – gan cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem pieredze un skatījums, gan kultūras un radošā sektora organizāciju viedokļi un apkopojums par Latvijas kultūras organizācijās pieejamajiem un plānotajiem risinājumiem. Tāpat LKA KMI sagatavojis informāciju ar ārvalstu kultūras organizāciju piemēriem, raksturojot piekļūstamības risinājumus dažādās kultūras apakšnozarēs, un Latvijā un ārvalstīs apkopojis vadlīnijas un ieteikumus par dažādām piekļūstamības praksēm.
