2025. gada LALIGABA nominantu saraksts
Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā
- Andra Manfelde “Dilstošais medus mēness”. Izdevējs “Aminori”.
- Elvīra Bloma “Viņam patīk šie dzejoļi”. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
- Inese Zandere “Stikla burtnīca”. Izdevējs “Neputns”.
- Ivars Šteinbergs “Ābece”. Izdevējs “Valters Dakša”.
- Liepa Rūce “Zemākās virsotnes”. Izdevējs “Latvijas Mediji”.
Labākais prozas autordarbs latviešu valodā
- Dace Rukšāne “Lu-Lū un Eņģelis”. Izdevējs “Zvaigzne ABC”.
- Gundega Šmite “Koncerts stāstos”. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Jānis Lejiņš “Dieva dusmības bērni”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Svens Kuzmins “Brīvībene”. Izdevējs “Orbīta”.
Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā
- Krišjānis Zeļģis “Patīk!”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Laura Vinogradova “Pauls spēlē”. Izdevējs “Zvaigzne ABC”.
- Linda Gabarajeva “Kosmoss ir virs bēniņiem”. Izdevējs “Liels un mazs”.
- Marts Pujāts “kurlikt…tikjauk…šīī-fer”. Izdevējs “Valters Dakša”.
- Sanita Reinsone “Draugi un kaimiņi”. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā
- “Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija”, atdzejojums Ieva Lapiņa. Izdevējs “Neputns”.
- Danute Kalinauskaite “Baltie pret melnajiem”, tulkojums Dace Meiere. Izdevējs “Jāņa Rozes apgāds”.
- Fernandu Pesoa “Nemiera grāmata”, tulkojums Dens Dimiņš. Izdevējs “Valodu māja”.
- Gaļina Rimbu “Tu – nākotne”, atdzejojums Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls. Izdevējs “Neputns”.
- Žans Ženē “Zagļa dienasgrāmata”, tulkojums Nairi Balian. Izdevējs “Aminori”.
Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā
- Ieva Viese “laikam”. Izdevējs “Neputns”.
- Līva Marta Roze “Struktūra”. Izdevējs žurnāla “Punctum” atbalsta biedrība.
- Sintija Sudmale “Uz manas mēles”. Izdevējs “Valters Dakša”.
- Valts Kalniņš “Arnolda bailes un mīlestība”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
- Zintis Sils “Apvārsnis”. Izdevējs “Dienas Grāmata”.
Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā
- Dace Bula “Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā”. Izdevējs LU LFMI.
- Gunārs Bībers “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”. Izdevējs “Neputns”.
- Janīna Kursīte “Kamolkoks”. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds.
- Skaidrīte Lasmane “Dabīgais intelekts jeb literatūras filozofija”. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds.
Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas – tulkotājam un publicistam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju “The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas”.
Kā uzsver LALIGABA žūrijas eksperts, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims: “Tulkotājs Nikolā Ozano jau daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem latviešu literatūras vēstnešiem frankofonajā pasaulē, ne vien meistarīgi tulkojot Jāņa Joņeva, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru darbus, bet arī regulāri pievēršot lasītāju un izdevēju uzmanību Latvijas literatūrai franču medijos un neformālās sarunās. Šo ilggadējo interesi nu ir vainagojusi arī latviski iznākusī grāmata “Biblihigianse” – vienlaikus detektīvstāsts par pirmās latviešu-franču vārdnīcas mīklaino vēsturi un mīlestības vēstule abām valodām, kultūrām, vēsturei.”
Savukārt par Vairas Vīķes-Freibergas monogrāfiju izsakās LALIGABA žūrijas eksperts, rakstnieks Guntis Berelis: “Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas virsraksts ir mazliet mānīgs. Tas it kā vēsta par dažiem ļoti specifiskiem dainu pētniecības aspektiem, taču īstenībā “The logic of poetry” aptver krietni plašāku tēmu loku. Pirmā daļa ir mazliet konspektīvs, tomēr cittautu lasītājam ļoti nozīmīgs ieskats tautasdziesmu vākšanas vēsturē, sākot no pirmajiem rakstiskajiem pieminējumiem līdz dainu lomai mūslaiku kultūras kontekstos. Otrā daļa vēsta par dainu poētiku, ietverot vienu no folkloristikas “mūžīgajiem” (un neatbildētajiem, bet varbūt neatbildamajiem) jautājumiem – tautasdziesmas bija “formulu” žanrs vai arī katra četrrinde uzskatāma par absolūti oriģinālu un unikālu tekstu? Savukārt trešā daļa man šķita visinteresantākā un svarīgākā. Autore iedziļinās un kaut kādā mērā mēģina restaurēt aizlaiku pagāniskās mitoloģijas pēdas, kas saglabājušās tautasdziesmās, diezgan strikti nošķirot naratīvo un lirisko mitoloģiju. Vārdusakot, monogrāfija ir visaptveroša, un jo sevišķi no svara, ka viss šis gigantiskais pētniecības un faktu materiāls nonāk arī pie cittautu lasītāja.”
Šā gada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore AUSMA CIMDIŅA, literatūras kritiķe un pētniece ANDA BAKLĀNE, rakstnieks un literatūras kritiķis GUNTIS BERELIS, dramaturģe un rakstniece RASA BUGAVIČUTE-PĒCE, tulkotāja RŪTA KARMA, rakstnieks, tulkotājs, redaktors VILIS KASIMS un dzejniece un publiciste KATRĪNA RUDZĪTE.
LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 26. aprīlī plkst. 16.00 Spīķeru koncertzālē. Savukārt pēc ceremonijas visi aicināti turpināt literāros svētkus: plkst. 19.00 kino “Splendid Palace” notiks 4. Starptautiskā dzejas festivāla “PAGE BREAK” noslēguma dzejkoncerts, kurā piedalīsies visi festivāla dalībnieki, uzstājoties ar dzejas lasījumiem laikmetīgās džeza mūzikas pavadījumā.
Pirms laureātu apbalvošanas aprīlī notiks arī LALIGABA nominantu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) – 10. aprīlī plkst. 18.30 ikviens laipni gaidīts apmeklēt dzejas lasījumus, savukārt 17. aprīlī plkst. 18.30 norisināsies prozas tekstu lasījumi.
Latvijas Literatūras gada balva ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem.
Balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.
LALIGABA aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajos medijos Facebook, Instagram un X.com.
