DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. novembrī, 2025
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība

Latvijas Universitāte un Austrumu slimnīca apvieno spēkus vēža diagnostikas attīstībai Eiropā

FOTO: Freepik.

Latvijas Universitāte (LU) projektā EUCAIM (European Federation for Cancer Images) noslēgusi sadarbības līgumu ar SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, lai Latvijā uzsāktu prospektīvu mamogrāfijas attēlu un ar tiem saistīto klīnisko datu iegūšanu un apkopošanu.

Šī sadarbība ir daļa no ambicioza Eiropas projekta, kura mērķis ir izveidot federētu* vēža attēlu datu sistēmu mākslīgā intelekta (MI) rīku attīstībai agrīnai vēža diagnostikai. EUCAIM veidos līdz šim plašāko datu krātuvi ar drošu piekļuvi vēža attēlu datiem Eiropā, nodrošinot iespēju izmantot attēlus pētniecībai un mākslīgā intelekta apmācībai, tos nesūtot ārpus organizācijas, kurai iedzīvotāji uzticējuši savus datus.

“LU dalība EUCAIM ir spilgts piemērs tam, kā akadēmiskā vide var veidot ilgtspējīgus risinājumus sabiedrības veselības uzlabošanai. Sadarbībā ar Austrumu slimnīcu mēs attīstām pētniecību sabiedrības veselībai nozīmīgos virzienos, vienlaikus veidojot pamatu mākslīgā intelekta rīkiem, kas nākotnē uzlabos vēža diagnostiku Latvijā un visā Eiropā,” skaidro LU Medicīnas un dzīvības zinātņu dekāns Kristaps Jaudzems.

“Latvijas iesaiste nozīmē, ka mūsu dati un ekspertīze palīdzēs radīt prakses, kas nākotnē var uzlabot dažādu vēža formu agrīnu atklāšanu un ārstēšanas lēmumus visā Eiropā, kā arī izstrādātie jaunie MI risinājumi būs piemēroti Latvijas situācijai,” saka LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) vadošā pētniece Inese Poļaka. LU KPMI ir projekta EUCAIM partneris Latvijā.

Sadarbības modelis un datu drošība

Līguma ietvaros Austrumu slimnīca nodrošinās nepieciešamās telpas un tehnisko atbalstu datu iegūšanai, savukārt LU pētnieki veiks mamogrāfiju attēlu un klīnisko datu sagatavošanu. Kopumā no pacientiem Latvijā plānots iegūt vismaz 200 mamogrāfijas izmeklējumu datus, kuru attēli papildinās Eiropas krūts vēža attēlu datu bāzi.

Šajā procesā īpaša uzmanība tiek pievērsta datu drošībai – visi savāktie dati tiks pilnībā anonimizēti, strikti ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

Eiropas mēroga ietekme

Savāktie dati kļūs par daļu no plašākas Eiropas iniciatīvas, kas apvieno ES valstis ar mērķi radīt lielāko un kvalitatīvāko vēža attēlu datu kopu pētniecībai. Šāda mēroga datu bāze ļaus attīstīt un validēt jaunus mākslīgā intelekta rīkus, kas var revolucionizēt agrīnu vēža diagnostiku.

“Sadarbība ar Austrumu slimnīcu ne tikai sekmē starpdisciplināru komandas darbu, bet arī stiprina Latvijas ieguldījumu vienā no nozīmīgākajiem Eiropas digitālās veselības projektiem, pozicionējot mūsu valsti kā aktīvu dalībnieci inovāciju virzītajā medicīnas nākotnē,” uzsver LU KPMI direktors, gastroenterologs, profesors Mārcis Leja.

Par projektu EUCAIM

EUCAIM (European Federation for Cancer Images) ir vērienīga Horizon Europe iniciatīva, kas koncentrējas uz vēža attēldiagnostikas datu pieejamību pētniecībai un mākslīgā intelekta attīstībai. Projekts paredz izveidot federētu* datu infrastruktūru, kas veicina drošu datu izmantošanu, saglabājot pacientu privātumu un datu aizsardzības prasības.

* EUCAIM projektā federēta sistēma nozīmē iespēju meklēt un piekļūt vēža attēlu datiem, kas ir sadalīti starp vairākām dažādām institūcijām vai datu krātuvēm Eiropā, neuzkrājot visus datus vienā centrālā vietā. Tas nozīmē, ka pētot vēža attēlus, tie paliek to sākotnējās atrašanās vietās (slimnīcas, pētniecības centri, nacionālās datu bāzes), nav nepieciešama visu datu fiziska pārvietošana uz centrālo serveri. Piemēram, ja ārsts vai pētnieks meklē “krūts vēža magnētiskās rezonanses attēlu ar konkrētām pazīmēm”, sistēma šos datus meklēs visos partneru datu centros Eiropas Savienībā, atgriežot apkopotus, taču dati paliek to sākotnējā atrašanās vietā.

Vairāk informācijas pieejams šeit.

Projekts EUCAIM ir līdzfinansēts no Eiropas Savienības programmas “Digital Europe” saskaņā ar granta līgumu Nr. 1011100633.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI