LPS Valdes sēdē piedalījās arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Ekonomikas ministrijas pārstāvji un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju projektu departamenta direktore Ivi Anna Buce. Puses vienojās par turpmāku ciešāku sadarbību investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības attīstībā.
Sēdē norisinājās diskusija par riskiem saistībā ar uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību, valsts atbalsta regulējumu, nomas līguma termiņu jautājumiem, kas nosaka nepieciešamību veidot ciešu sadarbību starp nozaru ministrijām, LIAA un pašvaldībām. Sadarbības mērķis ir izveidot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina un atbalsta vietējo uzņēmumu attīstību, veido augsti pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kā arī var piesaistīt ārvalstu investīcijas.
Tāpēc LPS Valde aicina Ekonomikas ministriju (EM) un LIAA izstrādāt unificētu pašvaldību profila standartu, kas būs pamats vienotai un starptautiskiem standartiem atbilstošai informācijai, kuru izmantos LIAA pārstāvniecības ārvalstīs. Tāpat LPS rosina ciešā sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt tirgus analīzi industriālu teritoriju attīstībai, kas palīdzētu samazināt risku saistībā ar valsts atbalsta regulējuma uzstādījumiem, jo plānotā nomas infrastruktūra nedrīkst būt mērķorientēta.
Vienlaikus nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu, kas paredzētu garāku nomas un apbūves tiesību līgumu termiņu piešķiršanu liela apjoma uzņēmēju investīcijām. Jaunās normas mērķis būtu veicināt ilgtermiņa investīcijas Latvijas ekonomikā, nodrošinot garāku nomas un apbūves tiesību līgumu termiņu investīciju projektiem, kuru kopējās tiešās investīcijas pārsniedz 1 miljonus eiro. Līgumu termiņu pagarināšana investīciju projektiem, kuru kopējās tiešās investīcijas pārsniedz 1 miljonus eiro, dotu iespēju piešķirt nomas vai apbūves tiesību līgumu termiņu līdz 70 gadiem. Garāku līgumu termiņu piešķiršanu izskatītu un apstiprinātu attiecīgā pašvaldība, kas ir zemes vai īpašuma īpašnieks, saskaņā ar kritērijiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu projektu atbilstību valsts un reģionālajiem attīstības mērķiem. Uzņēmēja pieteikumu būtu jāizskata atbilstoši objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem investoriem.
Paralēli tam LPS Valde vienojās aicināt EM kopīgi uzsākt sarunas ar Finanšu ministriju par Valsts kases likmju samazināšanu Eiropas Savienības fondu projektiem, kur likmju samazināšanas. Tā mērķis būtu nodrošināt, ka Valsts kases piemērotās aizdošanas likmes ES fondu projektiem ir zemākas par tirgū pieejamajām komercbanku likmēm, tādējādi veicinot līdzekļu pieejamību un atbalstot efektīvu projektu īstenošanu. Vienlaikus jāuzsāk sarunas par finanšu tirgus atvēršanu ar mērķi atrast pašvaldībām izdevīgākos finanšu resursus.
Savukārt ekonomikas ministrs V.Valainis LPS Valdes sēdē prezentēja būtiskākās aktualitātes nozarē un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā. Viņš uzsvēra, ka darbs ar pašvaldībām notiek ļoti aktīvi, jo tās ir pamats visas Latvijas attīstībai. Pašlaik esot aktuāli trīs virzieni, kuros tiek strādāts – resursi, kapitāla pieejamība un cilvēkkapitāls. “Esam sagatavojuši 62 pasākumu kopumu, lai līdz 2026. gadam būtiski izmainītu būvniecības normatīvo regulējumu, rezultātā no idejas līdz realizācijai samazinot laiku līdz 70%. Pašlaik aicinām uzņēmējus piedalīties lielo investīciju kapitālpieejamības programmā, piesaistot investīcijas projekta realizācijai. Jau trīs mēnešus aktīvi darbojās mazo un vidējo biznesu investīciju programma, kas šobrīd ir īpaši populāra reģionos. Programmas mērķis ir attīstītu mazos biznesus. Kā nozīmīgu aktualitāti vēlos uzsvērt, ka drīzumā premjerministres vadībā sāks strādāt lielo investīciju padome, kura izskatīs vērienīgus investīciju projektus un ar to saistītus izaicinājumus uzņēmējdarbības jomā. Aicinu padomē vērsties arī LPS, ja nepieciešams risināt nozīmīgus jautājumus lielo investīciju projektu īstenošanā,” akcentēja ministrs.
Par plānoto uzņēmējdarbības jomā Ķekavas novadā stāstīja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko: “Pašvaldība šogad īstenos remigrācijas projektu “Atgriezies Ķekavas novadā”, lai veicinātu jaunu komersantu un jaunu darba vietu izveidi un radītu mārketinga materiālus augstu kvalificētu darbaspēka piesaistei. Tāpat līdz 2025. gadam plānots izstrādāt stratēģiju uzņēmējdarbības attīstībai novadā, izveidot zaļo koridoru uzņēmējiem, piesaistīt investīcijas, veicināt jauniešu un uzņēmēju sadarbību, attīstot interešu izglītību vai mūžizglītību novadā un veicinot sadarbību starp Ķekavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciālistiem un Ķekavas novada uzņēmēju padomi.”
