Komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis informēja, ka komitejā pēdējās nedēļās saņemts neierasti daudz ziņu par vandālisma aktiem – gan par Ukrainas atbalsta plakātu postīšanu, gan krievijas agresiju atbalstošiem uzrakstiem uz namu sienām, tostarp pie viņa vērsies arī Vecmīlgrāvja apkaimes koordinators Jānis Tirziņš.
Tirziņš informēja deputātus, ka pēdējā laikā Vecmīlgrāvī atsevišķas personas rīkojas klaji pretvalstiski, plēšot, apzīmējot un bojājot afišu stabus uz kuriem izvietoti atbalsta plakāti Ukrainai.
Pašvaldības kultūras projektu un publisku pasākumu nodaļas projektu vadītāja Ineta Zalāne informēja, ka mēneša laikā kopš Ukrainas atbalsta plakātu uzstādīšanas tie tikuši bojāti jau 24 reizes. Vairākkārt bojāti arī lielākie un dārgākie PVC stendi, tostarp nodarot bojājumus arī stendu konstrukcijām. Vienlaikus Zalāne pauda, ka bojātie plakāti tiek operatīvi atjaunoti un bojājumi novērsti.
Valsts Policijas (VP) un Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvji atzina, ka šogad par atbalsta paušanu krievijas militārajai agresijai ierosināti jau 49 procesi, kamēr visa pagājušā gada laikā uzsākti 173 šādi procesi. Rēķinot pēc mēneša vidējā rādītāja, policijas ierosināto procesu skaits šogad ir pieaudzis par 38% pret pērno gadu.
Rīgas Civilās aizsardzības komisijas vadītājs Gints Reinsons vērsa uzmanību uz to, ka šādu vandālisma aktu skaita palielināšanās saistāma ar Krievijas stratēģiju, kas minēta arī tā dēvētajā Gerasimova doktrīnā.
Māris Mičerevskis jau vairākkārt aicinājis šādus pārkāpumus izskatīt nevis kā vienkāršus huligānisma aktus, bet gan kā noziedzīga režīma slavināšanu, par ko pienākas bargāks sods. Policijas pārstāvji apliecināja, ka šiem noziegumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un pēdējo nedēļu laikā noķerti vairāki krievijas agresiju atbalstoši vandāļi, kuriem arī aicināts piemērot bargāku sodu. Kā redzamākais gadījums minams par Okupācijas muzeja dedzināšanu aizdomās turēto operatīvā notveršana ar pilsētā izvietoto RPP video novērošanas kameru tīkla palīdzību.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass vērsa uzmanību uz to, ka video novērošanas kameru skaits pilsētā nākotnē tiks ievērojami palielināts, kas ļaus vēl efektīvāk atklāt šāda un cita tipa noziegumus.
Rīgas domes priekšsēdētāja Linda Ozola norāda, ka, papildus mobilajām kamerām, Rīgā šogad plānots izveidot 16 jaunus stacionāros video novērošanas punktus. Rīgas domes Investīciju plānā pilsētas videonovērošanas tīkla attīstībā tuvākajos trīs gados (2024.-2026.) paredzēts ieguldīt 1,5 milj. eiro, izveidojot kopā 47 jaunus stacionāros video novērošanas punktus.
