“Esmu gandarīts, ka šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), un mēs plānojam veikt plašāku ceļu satiksmes drošības izvērtējumu. Ir valstis, kurām sokas labāk nekā mums, tāpēc ir svarīgi mācīties no labākajiem. 2024. gadā cieši sadarbosimies ar ārvalstu ekspertiem, lai analizētu datus un pārņemtu labo praksi ceļu satiksmes drošības uzlabošanā,” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens, uzrunājot sēdes dalībniekus.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska sniegto informāciju, 2023. gadā turpināja samazināties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits salīdzinot ar diviem gadiem iepriekš. 2023. gadā reģistrēti 18 899 CSNg, 2022. gadā – 19 159, savukārt 2021. gadā – 19 641. Tāpat par 47 ir samazinājies CSNg smagi ievainoto skaits, kā arī reibumā esošo satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju skaits. 2023. gadā 768 transportlīdzekļu vadītāji reibumā bijuši iesaistīti CSNg, turpretī 2022. gadā – 949.
Kā liecina VP dati, 2023. gadā CSNg dzīvību zaudējuši 142 cilvēki, tai skaitā 57 transportlīdzekļu vadītāji, 30 gājēji, 15 pasažieri un 14 velosipēdu vadītāji, 12 motociklu vadītāji, četri mopēda vadītāji, četri kvadracikla vadītāji u.c.
Statistika liecina, ka 2023. gadā pieaudzis kopējais administratīvo pārkāpumu, tostarp atļautā ātruma pārkāpēju skaits, bet sarucis narkotiku reibumā reģistrēto autovadītāju, kā arī agresīvo braucēju skaits. Aizvadītajā gadā turpināja samazināties arī kopējais procesu skaits – 3413 procesi par braukšanu reibumā, taču proporcionāli pret 2022. gadu samazinājušies administratīvie procesi, tādi bijuši 899, bet palielinājušies kriminālprocesi – 2514.
Pateicoties vairākām apritē esošajām netrafarētajām policijas automašīnām un arī vidējā ātruma mērīšanas iekārtām, pērn ir izdevies piefiksēt vairāk autovadītāju pārkāpumus, tādejādi veicinot lielāku transportlīdzekļu vadītāju atbildību ceļu satiksmē.
Tikmēr VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) dati liecina, ka 2023. gadā CSNg 38 bojāgājuši sadursmes rezultātā, kas jau vairākus gadus ir biežākais smago CSNg iemesls. 18 cilvēki gāja bojā transportlīdzeklim apgāžoties, 16 – uzbraukšana gājējiem, astoņi – uzbraukšana velosipēdistiem, vēl 9 – uzbraukšana šķērslim vai kokam. Pa vienam bojāgājušajam bija, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, uzbraucot dzīvniekam un citā negadījuma veidā.
LVC statistika liecina, ka turpina pieaugt smago CSNg skaits uz vietējiem autoceļiem, kur pusi no tiem izraisījuši autovadītāji reibumā. Joprojām galvenais smago CSNg iemesls ir autovadītāju neuzmanība, nepareiza ātruma izvēle un riskanti manevri, kā arī ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Nevienā smagajā CSNg par iemeslu nebija ceļu infrastruktūra, tomēr tā varēja ietekmēt negadījuma sekas.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), analizējot ceļu satiksmes drošības indikatorus, tostarp apkopojot CSNg statistiku, izvērtējot ceļu satiksmes drošības ietekmējošos faktorus, veicot iedzīvotāju aptaujas konstatē, ka 2023. gadā ir palielinājies to negadījumu skaits ar bojāgājušajiem, kur rupji pārkāpti satiksmes noteikumi un kustības drošības principi. 30% no visiem negadījumiem ir notikuši pārkāpjot atļautā ātruma ierobežojumu vai izvēloties neatbilstošu ātrumu konkrētajiem ceļa apstākļiem. Tāpat negadījumos ir vērojama tieša saistība starp transportlīdzekļa vecumu, tā tehnoloģisko aprīkojumu un negadījuma sekām.
Lai samazinātu to ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros ievainoti vai bojā gājuši mazaisargātākie satiksmes dalībnieki, SIA “Ernst & Young Baltics” veic pētījumu, kā rezultātā tiks izstrādāti ieteikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un ceļa karte to ieviešanai praksē.
2023. gada CSNg novēršanas projektu un pasākumu īstenošanai, tostarp informatīvām kampaņām, tehniskās bāzes un aprīkojuma nodrošināšanai, pētījumiem, mācību un izglītības programmām u.c., tika atvēlēti 2 637 079 eiro no finanšu līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Arī šogad, 2024. gadā, pieņemts lēmums par 37 projektu un pasākumu īstenošanu CSNg novēršanas profilaksei, kopskaitā šim mērķim atvēlot vairāk nekā trīs miljonus eiro.
CSDP sēdi vadīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens, tajā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Valsts policijas, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, SIA “Ernst & Young Baltics”, kā arī eksperti no nevalstiskajām organizācijām.
CSDP sēdes tiešraidi ikviens interesents varēja vērot Satiksmes ministrijas FaceBook lapā un nacionālās informācijas aģentūras LETA tīmekļvietnē.
Papildu informācija: Ceļu satiksmes drošības padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija noteikumiem Nr. 245 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums”.
