Valsts policija, informējot par 2025. gada ceļu satiksmes drošības tendencēm, uzsvēra, ka pērn Latvijā reģistrēti 20 085 ceļu satiksmes negadījumi, tostarp 3 227 ar cietušajiem un 16 784 bez cietušajiem, bet saskaņoto paziņojumu skaits sasniedza 24 818. Turpinājās pozitīva tendence – samazinājies negadījumos ievainoto skaits – 2025. gadā reģistrēti 3 528 viegli un 326 smagi ievainotie, taču bojāgājušo skaits pieauga līdz 118, lielākoties sadursmēs (37 bojāgājušais) un uzbraucot gājējiem (41). Samazinājies arī reibumā esošu un aizturētu transportlīdzekļu vadītāju skaits – 653 gadījumi, kas ir zemākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā. Vienlaikus administratīvo pārkāpumu skaits sasniedza 178 037, no kuriem visbiežāk fiksēti atļautā ātruma pārsniegšanas pārkāpumi (76 115), agresīva braukšana (1 237) un luksofora signāla neievērošana (2 074). Ar tehniskajiem līdzekļiem 2025. gadā fiksēti 334 339 ātruma pārkāpumi, bet pašvaldību policijas reģistrējušas vairāk nekā 144 443 pārkāpumu, kas apliecina pastiprinātu kopējo kontroli un mērķtiecīgu darbu satiksmes drošības uzlabošanā valstī.
Analizētie dati parāda, ka ātruma pārsniegšana joprojām ir būtiska problēma ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā – ārpus apdzīvotām vietām noteikto braukšanas ātrumu neievēro 69,5% vadītāju. Statistika liecina, ka palielinājies drošības jostu nelietotāju skaits līdz 9,8%, vienlaikus būtiski uzlabojusies aizsargķiveru lietošana – tās izmanto 99,9% motobraucēju, 58% bērnu un 24% pieaugušo velobraucēju. Palīdzības sniegšanā pēc negadījuma Latvija saglabā vienu no labākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, sasniedzot 95% izsaukumu savlaicīgu reaģēšanu. Daļa rādītāju satiksmes drošībā uzlabojas, taču vairākās jomās – īpaši drošības jostu lietošanā un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzībā – nepieciešami papildu pasākumi un korekcijas Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plānā.
Smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta 2025. gada rezultāti liecina, ka gada laikā detalizēti izpētīti 184 smagi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 62 negadījumu vietas izmeklētas operatīvi klātienē. Analīze atklāj būtiskākos smago avāriju cēloņus – visbiežāk konstatēta neatbilstoša kustības ātruma izvēle (112 gadījumi), kontroles zudums pār transportlīdzekli (76), apreibinošo vielu ietekme (54), kā arī gājēju rīcība (53) un transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis (51). Projekts izgaismo arī būtiskas problēmas drošības sistēmu lietošanā – drošības jostu nelietošana fiksēta 30 gadījumos, bet izmešana no transportlīdzekļa – 20 gadījumos, uzsverot nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un stiprināt satiksmes drošības kultūru.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotie dati liecina, ka dienests ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā sniedzis tehnisko palīdzību, tostarp 533 reizes veikta cilvēku glābšana, 51 reizi strādāts ar bīstamām vielām un 128 reizes veikta transportlīdzekļu izvilkšana un 474 gadījumos sakārtota brauktuve pēc negadījumiem. Aizvadītajā gadā reģistrēti arī 10 ugunsgrēki, kas izcēlušies pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tostarp viens ar bojāgājušo. Strauji kāpis ar elektriskajiem skrejriteņiem un elektrovelosipēdiem saistīto negadījumu izraisīto ugunsgrēku skaits – 14 gadījumi, kas ir augstākais rādītājs kopš šo datu apkopošanas uzsākšanas. Tāpat VUGD norāda, ka 2025. gadā reģistrēti 523 transportlīdzekļu aizdegšanās gadījumi.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas un negadījumu novēršanas profilaksei šogad atbalstīti 34 projekti par kopējo summu 2,80 miljoni. Plānotie pasākumi ietver gan izglītojošas kampaņas, mācību materiālu sagatavošanu, gan satiksmes drošību veicinošu tehnisko līdzekļu iegādi un ātruma kontroles risinājumus. Šie pasākumi vērsti uz agresīvas braukšanas, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas mazināšanu, satiksmes dalībnieku izglītošanu un infrastruktūras stiprināšanu, lai būtiski samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un sekas visā Latvijā.
Papildu informācija: Sēdē prezentētā institūciju informācija pieejama Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē.
