“Ar šiem grozījumiem noteikumos mēs ieviešam skaidrāku un saprotamāku kārtību dažādu pārvietošanās rīku ikdienas izmantošanā. Mērķis ir līdzsvarot visu satiksmes dalībnieku intereses, īpaši aizsargājot gājējus – bērnus un seniorus, - sakārtot pārvietošanos pa ietvēm pilsētās un veicināt cieņpilnu pārvietošanās kultūru kopumā,” uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka.
Izmaiņas normatīvajā regulējumā pielāgo noteikumus mūsdienu satiksmes realitātei, ņemot vērā elektroskrejriteņu, velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku straujo izplatību. Lai mazinātu riskus un konfliktus ar gājējiem, noteikti stingrāki pārvietošanās ierobežojumi – tostarp aizliegta pašgājēju velosipēdu kustība pa ietvēm. Tāpat precizēta pārvietošanās kārtība pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kā arī noteikti skaidrāki nosacījumi dažādu sporta un atpūtas līdzekļu izmantošanai.
“Galvenais šajās izmaiņās Rīgai ir gājēju drošība. Vienlaikus apzināmies, ka ne visur pilsētā mikromobilitātes rīku lietotājiem ir pieejama pietiekami droša un piemērota infrastruktūra, tāpēc Rīga turpina mērķtiecīgi ieguldīt drošākā pilsētvidē. Šogad izbūvēsim vismaz 30 kilometrus jaunas velo infrastruktūras, kāpināsim tempu jaunu gājēju pāreju izveidē apkaimēs un centrā, izbūvējot vismaz 20 jaunas gājēju pārejas, un prioritāri uzlabosim drošību arī 45 jau esošajām, bet nedrošajām gājēju pārejām. Jau pērn galvaspilsēta ieviesa mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai pilsētvidē būtu vairāk kārtības un mazāk neērtību gājējiem. Tāpat jau pagājušajā gadā vērsos Saeimas Tautsaimniecības komisijā, aicinot deputātus grozīt Ceļu satiksmes likumu, jo pašvaldībai ir jādod lielākas iespējas rūpēties par drošību uz savām ielām un ietvēm,” pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Īpaša uzmanība pievērsta mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – bērniem, senioriem un personām ar kustību traucējumiem. Mikromobilitātes rīku pārvietošanās ierobežojumi ir būtiski, lai uzlabotu gājēju drošību un nodrošinātu ērtāku un paredzamāku vidi pilsētvidē.
“Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas prioritāte ir droša pilsētvide. Tādēļ, turpinot mikromobilitātes rīku kontroli ikdienas darbā, īpašu uzmanību pievērsīsim agresīvai un bīstamai braukšanai, kas apdraud gan pašu vadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus. Pateicoties jaunajam regulējumam, mums būs iespēja mazināt šos riskus un uzlabot drošību ceļu satiksmē. Aicinām ikvienu mikromobilitātes rīku lietotāju būt atbildīgam un cienīt citus ceļu satiksmes dalībniekus, lai pārvietošanās galvaspilsētā būtu droša un draudzīga visiem,” norāda Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.
Izmaiņas ieviestas arī mikromobilitātes rīku reģistrācijai, tostarp elektroskrejriteņiem un velosipēdiem, ieviešot vienotas prasības un tehniskos standartus atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam.
“Pašgājēja velosipēda tehniskie parametri ir sekojoši – jauda nepārsniedz 1kW, elektromotors atslēdzas, ja ir sasniegts 25 km/h liels ātrums, bet būtiskākā atšķirība no elektrovelosipēda ir tāda, ka elektropiedziņa darbojas arī tad, ja pedāļus nemin”, preses konferencē stāstīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. “Sākot ar 1.maiju ar pašgājēju velosipēdiem, kuri nebūs reģistrēti CSDD, ceļu satiksmē nedrīkstēs piedalīties. Vienlaikus ar 1.maiju stājas spēkā noteikumi par pašgājēju velosipēdu obligātu civiltiesisko apdrošināšanu. Visērtāk pašgājēju velosipēdu ir reģistrēt attālināti CSDD e-pakalpojumos, bet, ņemot vērā šo transportlīdzekļu daudzveidību, atsevišķos gadījumos pašgājēja velosipēds būs jāreģistrē klātienē, kādā no CSDD klientu apkalpošanas centriem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa: “Ir svarīgi, ka patērētāji pirms mikromobilitātes transporta līdzekļu iegādes, rūpīgi izpēta ražotāja un pārdevēja sniegto informāciju. Piemēram, pārliecinās, vai uz velosipēda pašgājēja korpusa ir plāksne, kur norādīts ražotāja nosaukums, transportlīdzekļa kategorija un tips, VIN numurs un tipa apstiprinājuma marķējums, vai šī informācija sakrīt ar ražotāja norādīto informāciju dokumentos. Aicinām arī komersantus godprātīgi ievērot regulējuma prasības un piedāvāt tirgū tikai atbilstošus mikromobilitātes līdzekļus.”
Kopumā grozījumi noteikumos vērsti uz mūsdienīgu un skaidri regulētu mikromobilitātes vidi, kas veicina drošāku un savstarpēji cieņpilnu pārvietošanos pilsētās.
