DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. martā, 2024
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Latvijas politiķu uzdevums ir izveidot godīgu kompensāciju sistēmu meža īpašniekiem un lauksaimniekiem 

FOTO: Freepik

Otrdien, 5. martā, Rīgā notiks Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Latvijas Kokrūpniecības federācijas, kā arī Zemnieku saeimas protesta pasākums, pret ES un Latvijas noteiktām vides aizsardzības prasībām, kas tiek uzskatītas par nesamērīgām. 

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Ir saprotams, ka daba ir jāaizsargā. Bet nav saprotamas vēlmes veikt saimnieciskās darbības ierobežojumus tik plašās teritorijās, kas ļoti negatīvi ietekmē gan meža nozari, gan lauksaimniecisko ražošanu. ES Zaļajam kursam ir jābūt saprātīgam un samērīgam bez pārspīlējumiem. Pašreizējie ES vides un klimata mērķi ir pārāk ambiciozi, Latvijā un arī vairākās citās ES dalībvalstīs neizpildāmi. Ja tos šobrīd precīzi izpildīs, tas Latvijai nozīmēs daudzu darba vietu zudumu mežsaimniecībā, kokrūpniecībā, lauksaimniecībā u.c. saistītajās nozarēs, kā arī IKP kritumu. Latvija un ES ir kopējā pasaules tirgū, Latvija nedrīkst saviem ražotājiem palielināt dažādas prasības, kas paaugstina ražošanas izmaksas, un tajā pašā laikā ļaut ES ievest lētas preces no citiem pasaules reģioniem (trešajām valstīm), kas saviem uzņēmējiem šādas prasības neizvirza. Ja nevaram slēgt ES robežas citu pasaules reģionu lētajai produkcijai, tad ir jāsaprot, ka pašreizējos ES augstos vides un klimata mērķus sasniegt līdz 2050. gadam nevarēs, tas būtu iespējams, piemēram, līdz 2100. gadam. Latvijas politiķu uzdevums ir izveidot godīgu kompensāciju sistēmu meža īpašniekiem un lauksaimniekiem, aprūtinājumus īpašumiem uzliekot tikai tad, kad par tiem ir godīgi samaksāta kompensācija.” 

Zemkopības ministrijas (ZM) atbildes uz meža nozares prasībām 

  • Novērst, ka meža nozare Latvijā tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās ES dalībvalstīs. 

ZM atbalsta meža īpašnieku centienus un norāda, ka jau šobrīd meža īpašnieki dod būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā. ES iecerētos klimatneitralitātes mērķus praktiski nevar sasniegt, nesamazinot ražošanu, ieņēmums valsts budžetā un nezaudējot darba vietas nozarē, tādēļ ir nepieciešami kompleksi starpnozaru risinājumi. 

ZM apņemas nepieļaut īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepamatotu palielināšanu jeb “skriešanu pa priekšu vilcienam”, piesedzoties ar ES regulām un dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas atjaunošanas regulas prasību ieviešanai jāpanāk konsensus politiska lēmuma veidā, t.sk. vērtējot un mācoties no citu reģiona valstu pieejas un prakses. 

Ir sākts darbs pie Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm līdz 2050. gadam, kas pēc apstiprināšanas meža nozarei un kokrūpniecībai iezīmēs skaidru nozares attīstības ceļu nākotnē. 

  • Paredzēt taisnīgas kompensācijas, nosakot aprobežojumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu izveidei 

Ja valsts un sabiedrības interesēs tiek apgrūtināts kāds īpašums, jo tajā nedrīkst veikt saimniecisko darbību dabas aizsardzības dēļ, ir jābūt adekvātām kompensācijām. Šobrīd meža īpašnieks par pilnībā aizliegtu saimniecisko darbību saņem kompensāciju tikai 190 eiro apmērā par 1 ha, lai gan 1 ha meža vērtība ir 10 000 eiro un vairāk, ņemot vērā mežaudzes vecumu, sugu sastāvu u.c. faktorus. ZM nav mainījusi savu viedokli, ka, saistībā ar dabas aizsardzību uzliekot dažādus saimnieciskās darbības liegumus meža īpašniekiem, ir nepieciešamas taisnīgas kompensācijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), nosakot jaunus aprobežojumus privātos mežos, ir jābūt nodrošinātam valsts finansējumam kompensācijām meža īpašniekiem. VARAM un ZM turpina pie tā strādāt, bet tam ir nepieciešams valdības koalīcijas atbalsts. 

MK jau ir uzdevis VARAM sadarbībā ar ZM un Klimata un enerģētikas ministriju 31.05.2024.  iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, vienlaikus nosakot, ka papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā jautājums tiks izskatīts 2025. gada budžeta ietvaros. 

  • Izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā. 

ZM atbalsta šo priekšlikumu. LatviaNature projekta ietvaros Dabas aizsardzības pārvaldei ir noslēgusi brīvprātīgās dabas aizsardzības līgumus ar meža īpašniekiem uz 4 gadiem. Vērtēsim projekta rezultātus. Konceptuāli ZM atbalsta ideju par patstāvīgas brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu, taču vienlaikus ir jāvērtē šādas brīvprātības shēmas radītais finansiālais slogs valsts budžetam. Kā perspektīvu risinājumu ZM saskata dinamiskās dabas aizsardzības mehānismu, neveidojot stingras dabas aizsardzības teritorijas. 

  • Mazināt birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju. 

ZM kritiski vērtē ES jaunās iniciatīvas, īpaši pievēršot uzmanību priekšlikumiem, kas rada un/vai var radīt papildus un nesamērīgu administratīvo slogu zemes īpašniekiem. 

ZM izstrādāja un virzīja apstiprināšanai grozījumus Valsts meža dienesta (VMD) likumā, kura mērķis bija sakārtot normatīvo vidi VMD e-pakalpojumu attīstībai, lai samazinātu administratīvo slogu, attīstītu digitalizāciju, uzlabotu VMD saziņu ar klientiem, Likums pieņemts 14.12.2023. 

ZM jau ir sākusi darbu pie vairāku normatīvo aktu pārskatīšanas, lai mazinātu administratīvo slogu, tostarp noteikumos par koku ciršanu mežā, atmežošanas noteikumos, darba aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā, meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra noteikumos, kā arī citos. Paredzams, ka daļa no tiem tiks izskatīti jau 2024. gadā. 

  • Fakti par meža nozares nozīmi Latvijas tautsaimniecībā 

Meža nozare Latvijā ir ļoti nozīmīga joma tautsaimniecībā. Tās ieguldījums iekšzemes kopproduktā 2022. gadā bija 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro jeb 20% no valsts kopējā eksporta. Mežsaimniecībā un ar to saistītajās jomās – kokapstrādē, mēbeļu un būvkonstrukciju ražošanā – Latvijā kopumā strādā ap 40 000 cilvēku, kas lielākoties ir Latvijas lauku apvidu iedzīvotāji. Tādējādi meža nozari var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem Latvijas lauku pastāvēšanas balstiem, nodrošinot sociālekonomisko aktivitāti reģionos. 

Ņemot vērā aktuālos globāli nozīmīgos ietekmes faktorus – karu Ukrainā un ES virzību uz klimata un dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, Latvijas meža nozare šobrīd sastopas ar nozīmīgiem izaicinājumiem. 

ZM uzskata, ka lēmumi, kas saistīti ar situāciju meža nozarē patlaban, kā arī tās turpmāko virzību un attīstību nākotnē, ir jābalsta uz objektīvu informāciju, zinātniskās izpētes datiem un faktiem, nevis vēlmēm un pieņēmumiem. Ja ir vēlme meža nozarē sasniegt ES līmeņa vides un klimata mērķus tik strauji, kā to iecerējusi ES, tas ir jādara ar motivējošiem instrumentiem, tai skaitā ES un valsts atbalstu, veidojot uz attīstību vērstas meža nozares politiku. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI