Konferenci atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, kā arī ar uzrunu klātesošos sveica IZM valsts sekretāra p.i. Ilze Saleniece, uzsverot, ka “digitālo tehnoloģiju, prasmju un resursu pieejamība mūsdienās ir vienādojuma ar zināšanu pieejamību. Savukārt pedagogs bērniem iemāca domāt un orientēties visā plašajā zināšanu un informācijas pieejamībā, kā arī nodrošina visbūtiskāko – personīgu pieeju un pieredzes vēstījumu”.
Izglītības eksperti un diskusijas dalībnieki no dažādām Latvijas pašvaldībām vienprātīgi atzina, ka tehnoloģiju jēgpilna izmantošana mācību procesā ir būtiska, papildinot tradicionālās mācību metodes, bet tas nav pašmērķis. Viens no konferences galvenajiem runātājiem Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes vadošais pētnieks prof. Jurģis Šķilters uzsvēra: “Digitālā vide lielākoties uzlabo vizuāli telpiskās uztveres spējas, kas svarīgas tieši STEM priekšmetu apguvē, bērni ātrāk uztver un apstrādā informāciju, kas pasniegta digitāli, bet teksta lasīšanai analogi ir arī citi būtiski ieguvumi, proti, labāka uzmanības darbība, koncentrēšanās un izlasītā teksta sapratne un ielāgošana.”
Lielākie ieguvumi no tehnoloģiju lietošanas ir iespēja uzlabot bērna mācīšanās pieredzi gan humanitārajos, gan eksaktajos mācību priekšmetos, piemēram, simulēt situācijas, kuras reālajā dzīvē prasītu laboratorijas un ilgus gadus, un, pats būtiskākais, tās atvieglo arī pedagogu ikdienas darbu un padara to efektīvāku. Būtisks tehnoloģiju izmantošanas ieguvums ir platformas vai rīki, kas var mazināt nevienlīdzību izglītības vidē un ir noderīgi dažādām mācīšanās vajadzībām: teksta lieluma pielāgošana, reāllaika subtitri, ekrāna lupa, balss rakstīšana u.c.
Konferences diskusijās skolu un pašvaldību pārstāvji dalījās ar skolu un mācību stundu digitalizācijas labās prakses piemēriem, uzsverot, ka digitalizācijas procesā ir iesaistītas tehnoloģjias, bet tikpat svarīgs ir to lietotājs – pedagogi un skolēni. Pašlaik līdz ar Eiropas Savienības (ES) finansēto REACT un Atveseļošanās fonda atbalstu skolās visā Latvijā ir nonākuši jau vairāk nekā 61 tūkstotis Chromebook datoru, un to skaits kopā ar pašvaldību nodrošinātajām iekārtām daudzviet jau ir pietiekams. Līdz ar to šobrīd skolu lielākais izaicinājums ir motivēt pedagogus datorus arvien vairāk un jēgpilni izmantot mācību procesā. Tas ietver dažādus kompleksus risinājumus – pedagogu digitālo prasmju pilnveide, sadarbības veicināšana, datoru lietošanas ērtums un pieejamība uzreiz klasē, kā arī atbilstošas infrastruktūras nodrošinājums.
IZM Atveseļošanas fonda projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Signe Briķe konferencē klātesošos informēja par drīzumā gaidāmo skolu iekštīklu vajadzību priekšizpēti, kā arī par pieejamo ES Atveseļošanās fonda projekta finansējumu 3 miljonu eiro apmērā izglītības iestāžu iekštīklu uzlabojumu īstenošanai sadarbībā ar pašvaldībām. S. Briķe uzsvēra, “lai īstenotu skolu iekštīkla infrastruktūras uzlabojumus, ir būtiska katras pašvaldības iesaiste projektā un sadarbība, jo mūsu mērķis ir veidot kvalitatīvu skolas vidi, kur ērti pieejami mūsdienīgi izglītības resursi”.
Konference tika organizēta Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda projekta “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem un izglītības iestādēs” ietvaros.
