Jaunā direktīva, par ko 2023. gada 16. novembrī panākta vienošanās ar Padomi, ir pieņemta, 499 deputātiem balsojot “par”, 100 — “pret” un 23 deputātiem atturoties. Direktīvā aktualizēts noziedzīgu nodarījumu uzskaitījums, kas tagad ietver arī nelikumīgu koksnes tirdzniecību, ūdens resursu noplicināšanu, nopietnus ES ķimikāliju regulējuma pārkāpumus un kuģu radīto piesārņojumu. Deputāti panāca, ka jaunajā regulējumā ir iestrādāts kvalificēta nodarījuma jēdziens, kurš attiecas, piemēram, uz lieliem meža ugunsgrēkiem vai plašu gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kas iznīcina ekosistēmu un tāpēc ir uzskatāms par ekocīdu.
Sankcijas: cietumsods un naudas sods
Par noziegumiem pret vidi, ko pastrādājušas privātpersonas un uzņēmumu pārstāvji, būs piemērojams cietumsods uz laiku, kas atkarīgs no tā, cik ilgstošs, nopietns un neatgriezenisks ir nodarītais kaitējums. Kvalificētam nodarījumam tas var būt astoņu gadu cietumsods. Ja nozieguma dēļ ir gājis bojā cilvēks, tie var būt desmit gadi cietumā. Par citiem noziegumiem var piemērot līdz pat piecus gadus ilgu cietumsodu.
Visiem likumpārkāpējiem būs jānovērš videi nodarītais kaitējums un tas jāatlīdzina. Iespējams, tiem nāksies maksāt arī naudas sodu. Atkarībā no tā, kāds noziegums ir pastrādāts, tas var būt sods 3 % vai 5 % apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma visā pasaulē, vai arī sods 24 vai 40 miljonu eiro apmērā. Dalībvalstis pašas varēs lemt, vai sodīt noziegumus, kas pastrādāti citur, ne attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Pienākums dalībvalstīm rīkot mācības un vākt datus
Deputāti uzstāja, ka saistībā ar kriminālprocesu ir jānodrošina atbalsts un palīdzība trauksmes cēlējiem, kuri ziņo par noziegumiem pret vidi. Deputāti arī pieprasīja, lai dalībvalstis rīkotu īpašas mācības policijas amatpersonām, tiesnešiem un prokuroriem, sagatavotu attiecīgu valsts stratēģiju un īstenotu atbilstošas informatīvas kampaņas, kas palīdzētu apkarot noziegumus pret vidi. Pateicoties datiem, ko par noziegumiem pret vidi būs apkopojušas ES valdības, šo problēmu varēs veiksmīgāk risināt, turklāt Komisijai būs iespēja noziegumu sarakstu regulāri atjaunināt.
Pēc balsojuma plenārsēdē Parlamenta ziņotājs Antoniuss Manderss (PPE, Nīderlande) sacīja: “Pienācis laiks ES līmenī cīnīties pret pārrobežu noziegumiem ar saskaņotām un preventīvām sankcijām, kas nepieļautu jaunus noziegumus pret vidi. Esam panākuši vienošanos, ka piesārņotājs maksās. Turklāt solis pareizajā virzienā ir sperts, nosakot, ka pie atbildības var saukt gan par piesārņojumu atbildīgā uzņēmuma vadošās amatpersonas, gan pašu uzņēmumu. Ir noteikts pienākums rūpēties par vidi, tāpēc nav vairs nekādu iespēju aizbildināties ar saņemtajām atļaujām vai nepilnībām likumdošanā.”
Turpmākie soļi
Direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tam, kad būs publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm divu gadu laikā būs jānodrošina direktīvas transponēšana savos tiesību aktos.
Vispārēja informācija
Noziegumi pret vidi ir pasaulē ceturtais izplatītākais noziegumu veids. Līdztekus narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecībai tas ir arī viens no galvenajiem organizētās noziedzības ienākumu avotiem. 2021. gada decembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par to, kā ar ES krimināltiesību normām stiprināt vides aizsardzību. Šādi ir iecerēts cīnīties ar noziegumiem pret vidi, kuru skaits nemitīgi pieaug.
Preses konference ar ziņotāju notiks otrdien, 27. februārī, plkst. 14.00 (pēc Centrāleiropas laika).
