“Kultūrvēsturiskās ēkas ir unikāla Eiropas kultūras mantojuma liecība katrā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Gadsimtu gaitā visdažādāko vēstures pagriezienu ietekmē veidojušies, kultūrvēsturiskie objekti iezīmējuši vaibstus Eiropas sejā, kas to padara apbrīnotu, skaistu un mīlētu visā pasaulē. Atveseļošanas fonda ieguldījums šajā programmā ir nozīmīgs atbalsts ne tikai mūsu eiropeiskās identitātes saglabāšanā, bet arī Zaļā kursa mērķu sasniegšanā,” norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
“Energoefektivitātes paaugstināšana kultūrvēsturiskajās ēkās ir būtisks solis, lai virzītos uz zaļo kursu arī kultūrā. Tādās ēkās kā “Lielā ģilde” ir svarīgi saglabāt ne vien kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī nodrošināt ērtu un kvalitatīvu ēkas lietošanu arī māksliniekiem un ēkas apmeklētājiem. Vienlaikus mums aktīvi jāstrādā un kopā ar partneriem straujiem soļiem jāvirzās uz priekšu, lai Atveseļošanas fonda ietvaros varētu realizēt arī paredzētos darbus citās kultūras iestādēs, piemēram, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Latvijas nacionālajā arhīvā,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.
“Energoefektivitātes paaugstināšana jau daudzus gadus bijusi Ekonomikas ministrijas prioritāte, attiecīgi arī viens no pīlāriem, plānojot gan Atveseļošanas fonda, gan ES struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju virzienus. Periodā līdz 2027. gadam energoefektivitātes paaugstināšanā kopumā tiks ieguldītas 475 milj. EUR lielas investīcijas, no tiem 116 milj. EUR tiks atvēlēti tieši valsts ēku un kultūrvēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās ir būtiski nepieciešami, ņemot vērā ēku vecumu un nolietojumu, mazinot enerģijas patēriņu, vienlaicīgi ievērojot ēku vēsturisko vērtību, uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un paaugstinot komforta sajūtu, ko pēc plānoto darbu pabeigšanas izjutīs gan ēkās strādājošie, gan apmeklētāji.
Atbalsta programmas kopējais apjoms ir 28 735 222 EUR, t.sk. AF finansējums - 23 956 000 EUR. Sākuma fāzē programmā ir paredzēts finansēt tehniskās jeb projektēšanas dokumentācijas izstrādi deviņos objektos. Savukārt otrajā fāzē paredzēta energoefektivitātes darbu veikšana abos lielākajos objektos - Latvijas Nacionālās operas un baleta un Lielās ģildes ēkās, kā arī papildus izraudzītajos objektos, ko Ekonomikas ministrija atlasīs pēc iegūto energoietaupījuma rādītāju novērtējuma. Projektu īstenošanas maksimālais termiņš ir līdz 2026. gada 1. martam.
“Paredzam, ka šī valsts ēku energoefektivitātes investīciju programma no projektu īstenotājiem prasīs ļoti augstu motivāciju un stingru sekošanu saspringtajiem termiņiem, jo laika ieviešanai ir atlicis maz. Ņemot vērā, ka būvdarbu projekti ir gana komplicēti un ar augstu risku termiņu nodrošināšanas ziņā, projektu īstenošana ir uzsākama nekavējoties. Tāpēc būs ļoti svarīgs visu iesaistīto partneru atbalsts, lai ļoti nepieciešamās investīcijas tiktu realizētas tieši tā, kā tas ir iecerēts,” uzsver CFLA direktore Anita Krūmiņa.
Latvijas Nacionālās operas vēsturiskajā daļā tiks veikta ventilācijas, siltumapgādes un siltummezgla atjaunošana, sildķermeņu nomaiņa un termoregulatoru uzstādīšana, elektroapgādes sistēmas atjaunošana un automatizācija, jumta pārseguma siltināšana virs publiskās daļas un darbnīcas, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pārbūve. Darbus plānots veikt, nepārtraucot Latvijas Nacionālās operas un baleta pamatdarbību. Latvijas Nacionālās operas vēsturiskā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc īpaša vērība rekonstrukcijas procesā tiks pievērsta energoefektivitātes pasākumu īstenošanai atbilstoši mākslinieciski tehniskās izpētes ieteikumiem, tai skaitā veicot arī atsevišķu telpu interjera atjaunošanu atbilstoši nepieciešamībai.
“Šī būs lielākā investīcija Latvijas Nacionālās operas ēkā kopš rekonstrukcijas 1990. gadu sākumā. Inženiersistēmu atjaunošana risinās ēkas temperatūras, gaisa kvalitātes un mikroklimata problēmas, kā arī palielinās vēsturiskā korpusa energoefektivitāti. Ieguldījums vēsturiskajā ēkā būtiski uzlabos gan operas skatītāju pieredzi, apmeklējot operas ēku, gan mūsu kolektīva darba apstākļus,” saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Savukārt Lielās ģildes ēkas pārbūves un restaurācijas laikā plānots pilnībā saglabāt ēkas autentiskumu, respektējot oriģinālo materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu, kā arī uzlabot energoefektivitāti.
“LNSO ir ārkārtīgi laimīgs un gandarīts, ka beidzot ilgi gaidītais Lielās ģildes renovācijas projekts ir nonācis realizācijas fāzē. Vairāku gadu garumā ir rūpīgi izstrādāts, mūsuprāt, ļoti labs projekts. Tagad ceram uz izcilu un sekmīgu šī projekta īstenojumu!” akcentē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.
Plānota logu un durvju restaurācija, lai uzlabotu ēkas izolāciju. Jumta siltināšana, lai samazinātu siltuma zudumus. Pārbūve un uzlabojumi ēkas iekšējās apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmās, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas patēriņu. Šie pasākumi palīdzēs samazināt ēkas enerģijas patēriņu un tās ietekmi uz vidi, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un energoefektīvu infrastruktūru, kā arī nodrošinot Lielajā ģildē patīkamus apstākļus koncertu norisei. Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 14 miljoniem EUR.
“Energoefektivitātes pārzināšana ir uz nākotni vērsta kompetence, kas palīdz saudzēt vidi un ietaupīt resursu. Mēs pievēršam lielu uzmanību gan paša uzņēmuma darbinieku, gan arī mūsu klientu paradumu maiņai. Lielās ģildes projekta rezultātā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēta Lielā zāle, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku, kā arī ēka tiks pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” uzsver Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Kā zināms, šīs atbalsta programmas ietvaros atbalsts granta veidā ar atbalsta intensitāti līdz 100% pieejams valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. būvdarbu veikšanai ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertehnisko, tai skaitā, apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei un uzstādīšanai; ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegādei un uzstādīšanai; projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai; ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbiem, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli; ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbiem; projekta vadības un uzraudzības nodrošināšanai.
Sākotnēji Kultūras ministrija (KM) kā atbildīgā iestāde kultūras politikas jomā Latvijā veica potenciālo projektu iesniedzēju priekšatlasi (ēkas ar kultūras funkciju), izvēloties deviņus potenciālos projektu iesniedzējus ierobežotai projektu atlasei. Pēc tam projektus vērtēja Ekonomikas ministrijas izveidota vērtēšanas komisija, pēc pozitīva atzinuma sagatavošanas Centrālās finanšu un līgumu aģentūra ar projekta īstenotājiem slēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.
Atbalsta programmas nosacījumi ietverti 2023. gada 8. augustā Ministru kabineta noteikumi Nr. 443 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" īstenošanas noteikumi”.
