Eiropas Komisija savos ieteikumos Latvijai (the Country Specific Recommendations) kopš 2020. gada vairākkārt norādījusi, ka nepieciešams uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu pieejamību veselības aprūpei, stiprinot valsts veselības sistēmu, tajā skaitā – ar papildus finansējumu un cilvēkresursiem. Ņemot vērā EK ieteikumus un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, Ministru kabinets 2022. gadā apstiprināja “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (rīkojums Nr. 359, turpmāk – Pamatnostādnes) ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību un mazināt novēršamo mirstību. Lai sasniegtu mērķi, Pamatnostādnes paredz valsts veselības aprūpes finansējumu palielināt, sasniedzot 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pie tam Pamatnostādnēs skaidri norādīts, ka no valdības finansējuma apjoma (% no IKP) ir tiešā veidā atkarīga spēja uzlabot valsts veselības sistēmas pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju.
Diemžēl gan valdība, gan Saeima joprojām ignorē gan EK rekomendācijas, gan arī Pamatnostādnēs ietvertās prasības. Par to liecina konkrēti fakti. Piemēram, Latvijas Stabilitātes programmā 2023. – 2026. gadam (Finanšu ministrijas gatavots dokuments, ko valdība iesniedz vērtēšanai EK) paredzēts, ka valsts finansējums veselības aprūpei no 5,6% no IKP (iekļauti izdevumi Covid-19 apkarošanai) 2022. gadā tiks samazināts līdz 3,6% no IKP 2026. gadā. Vēl viens piemērs ir valsts budžetā 2024. gadam paredzētais finansējums Veselības ministrijas izdevumiem. Miljonos eiro tas ir par 77 milj. lielāks nekā 2023. gada beigās (1 888 milj. pret 1 811 milj.), taču procentos no IKP – mazāks (4,1% pret 4,2%).
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc diskusijas ar EK pārstāvjiem secina: “Skaidri redzams, ka valdība un Saeima, ignorējot EK ieteikumus un Sabiedrības veselības pamatnostādņu prasības par valsts veselības sistēmas stiprināšanu, rīkojas bezatbildīgi.”
Eiropas Semestra pasākumu ietvaros LVSADA turpinās informēt EK par reālo situāciju Latvijas veselības aprūpē.
