Projekta rezultāti un izstrādātie dokumenti jau ir pieejami projekta tīmekļvietnē. Projektā radītās kartes drīzumā atradīsies Ģeoportālā, bet dati – Latvijas atvērto datu portālā.
Projekta īstenošanas laikā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) zinātnieki cītīgi pētīja un analizēja Latvijas lauksaimniecības augsni. Līdztekus tika pilnveidota informācija par Latvijas lauksaimniecības zemi, pielāgota Latvijas augšņu klasifikācija un atjaunota informācija datubāzē. Projekta īstenošanas laikā īpaša lauksaimniecības augsnes izpēte notika divos pagastos: Taurenē, kur ir tipiska augstiene un pauguraine, un Platonē, kur ir tipiska zemiene un līdzenums. Tā tika radīta jauna lauksaimniecības augsnes kartēšanas izpētes metodika un mūsdienām atbilstoša augsnes klasifikācijas sistēma, kas salāgota ar starptautisko augsnes klasifikācijas standartu. Paralēli visā valstī, izmantojot gan dziļrakumus un augsnes zondējumus, gan digitālās izpētes un mašīnmācīšanās metodes, apsekota un skaitīta kūdraugsne lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Papildus tiešajam augsnes izpētes darbam tika rīkotas arī mācības, kuru rezultāts – apmācīti desmit jauni augsnes kartēšanas eksperti.
Lai oglekļa daudzumu Latvijas lauksaimniecības augsnē apzinātu, tika radīts oglekļa monitoringa tīkls ar 200 oglekļa mērīšanas punktiem un izveidota datubāze par oglekļa krājumiem. Visos punktos Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti ņēma augsnes paraugus, ko analizēja VAAD Agroķīmijas laboratorijā. Šie dati ir būtiski un nepieciešami ilgtspējīgai Latvijas zemes izmantošanai un klimata pārmaiņu politikas veidošanai.
Augsnes monitoringā iegūtie analīžu dati paralēli tiek analizēti Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, kur datus apraksta iekļaušanai siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) aprēķinos, kā arī nosaka augsnes oglekļa uzkrājumu.
Visam Latvijas lauksaimniecības zemes trīs gadu pētījumam līdzās bija Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta (NIBIO) eksperti. Norvēģu kolēģi palīdzēja gan teorētisku mācību veidā, gan praktiskā darbībā Norvēģijas un Latvijas augsnē,- tās aprakstīšanā un kartēšanā, datu analizēšanā, izskaidrošanā. Tāpat Norvēģijas zinātnieki ļāva izpētīt savas ar augsni saistītās datubāzes, iepazīties ar reģistru strukturēšanu un savietojamību. NIBIO eksperti sekojuši līdzi visiem projekta procesiem. Īpašu Latvijas partneru uzmanību viņi pievērsa projektā jau iegūto datu atkalizmantošanai, kas ir ikdienišķa prakse šajā ziemeļvalstī un kas būtu aktīvāk jāizmanto arī Latvijā.
Visu projektu kopā saturēja projekta vadītājs un Zemkopības ministrijas (ZM) eksperti. ZM atbildēja par projekta plānošanu, partneru atrašanu, naudas plūsmām, atskaitēm, komandējumiem, vizītēm, rēķiniem, semināriem, konferencēm un daudziem citiem administrējošiem darbiem.
Augsnes izpētes projekts ir ļāvis mums apzināt un sekot procesiem Latvijas augsnē. Iegūtie dati, zināšanas un pieredze ir noderīga ne vien pašiem lauksaimniekiem – ražotājiem tirgum, bet arī augsnes ekspertiem, zinātniekiem, valsts un nevalstisko iestāžu darbiniekiem,- visiem, kuri izmanto augsni kā resursu un veido, un realizē Latvijas augsnes politiku. Zināšanas par vissvarīgāko mūsu resursu un prasme to efektīvi un vienlaikus saudzējoši izmantot ir vajadzīga mūsu lauksaimniecības konkurētspējai un ekosistēmas saglabāšanai. Projekts ir pirmais neatkarīgās Latvijas spertais solis savas valsts lauksaimniecības augsnes izpētē, un tas ir uzskatāms piemērs, kā Latvijas zinātnieki var dot reālu pienesumu praktiskajai lauksaimniecībai. Projekts ir noslēdzies, bet Latvijas lauksaimniecības augsne turpina mainīties. Vai pirmajam solim sekos nākamais?
Vairāk par projektu – gala publikācijā un videostāstā vai noslēguma konferences ierakstā.
Sadarbības partneri Norvēģijas Grantu klimata un vides 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” iepriekš noteiktajā projektā “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” realizēšanā ir Zemkopības ministrija, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un Valsts augu aizsardzības dienests.
Projekta plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro, ko veido Norvēģijas piešķirtais 1,56 miljonu eiro grantu finansējums un 0,27 miljonu eiro nacionālais līdzfinansējums.
