“2014. gadā Krievija pārtrauca ES lauksaimniecības produktu importu, jo ES asi nosodīja Krimas anektēšanu. Tas skaidri demonstrēja, ka Krievija neatturas sankcionēt pārtiku un lauksaimniecības produktus, jo pārtika Krievijai ir tikai ierocis. Kāpēc mēs arvien nespējam to saprast un rīkoties adekvāti, aizliedzot pārtikas un citu preču importu no Krievijas?” neizpratnē ir zemkopības ministrs Armands Krauze.
No vienas puses – ES strādā pie tā, lai vājinātu Krievijas spēju īstenot karu Ukrainā un izbeigtu ES atkarību no Krievijas, no otras puses joprojām turpina importēt dažādas preces no Krievijas, atbalstot šīs agresorvalsts ekonomiku un kara industriju. Tāpēc zemkopības ministrs jau 2023. gada 3. oktobra un 11. decembra Padomes sēdēs rosināja ES dalībvalstis spriest par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas preču importa aizliegumu uz ES. Papildus tam A.Krauze 11. decembrī tikās ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski un aicināja Eiropas Komisiju bez kavēšanās strādāt pie Krievijas graudu u.c. pārtikas preču importa aizliegšanas. Pēc Latvijas iniciatīvas Padomē arī Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri pauda vienotu nostāju steidzami sākt diskusiju par Krievijas pārtikas importa ES aizliegumu.
Padomes sanāksmē dalībvalstu ministri diskutēs arī par Beļģijas prezidentūras galveno mērķi – ES pārtikas nodrošinājuma autonomiju, kā arī pārtikas ražošanas un patēriņa ilgtspējas uzlabošanu. Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarē Beļģijas prezidentūra strādā pie saskaņotas ES pārtikas politikas izveides, lai veicinātu ES atkarības mazināšanu no trešajām valstīm.
