Aizsardzības ministri tikšanās laikā pārrunās reģionālās drošības jautājumus un savstarpējo sadarbību bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un kopējos Baltijas valstu aizsardzības nozares iepirkumos. Ministru dienaskārtībā būs arī NATO un ES ārējās robežas aizsardzības stiprināšana.
Tāpat Baltijas valstu amatpersonas apspriedīs turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā.
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. 2023. gadā vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā uzņēmās Latvija, savukārt pēc komitejas sanāksmes to pārņems Lietuva.
Baltijas valstis realizē sadarbības projektus vairākās jomās – Baltijas valstu militārajā komandvadībā, Sauszemes spēkos, Gaisa spēkos un Jūras spēkos.
Tāpat Baltijas valstis sadarbojas Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls. Šogad Baltijas Aizsardzības koledžai aprit 25 gadi.
2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir noteikti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi.
