“Zemūdens infrastruktūras darbības nepārtrauktība ir svarīga Baltijas jūras reģiona drošībai. NATO un Apvienotie reaģēšanas spēki pastiprinās patrulēšanu Baltijas jūrā, un šajās aktivitātēs līdzdarbosies arī mūsu Jūras spēki. Kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi pastiprināti monitorēt kuģu kustību jūrā un ievākt informāciju, lai novērstu apdraudējumu zemūdens infrastruktūrai,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pēc elektrības kabeļu bojājumiem starp Igauniju un Somiju gan NATO, gan Apvienotie reaģēšanas spēki paziņoja par konkrētām darbībām zemūdens infrastruktūras uzraudzīšanas pastiprināšanai. Ar operāciju “Nordic Warden” Baltijas jūrā tiek pastiprinātas kuģu un lidaparātu patruļas, kā arī tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai aprēķinātu komerciālo kuģu iespējamos draudus zemūdens infrastruktūrai.
NATO dalībvalstis turpina nepārtraukti apmainīties ar informāciju par saviem novērojumiem Baltijas jūrā, kā arī NATO Jūras spēku pavēlniecības pakļautībā ir izveidots īpašs centrs zemūdens infrastruktūras drošībai, kurā tiek koordinēta reaģēšana uz hibrīdajiem draudiem.
Apvienotie reaģēšanas spēki pastāv kopš 2015. gada 30. novembra, kad to dibināšanas līgumu parakstīja Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, pilnveidojot praktisko partnerību un attīstot jaunas spējas, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās.
