“Mēs izmantojam ES fondu iespējas, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu ērtāku un modernāku. Tās ir investīcijas velosipēdu ceļos, gājēju infrastruktūrā, tramvaju un trolejbusu līnijas pagarināšanā, kā arī vīzijā par “Stacija 2.0” jeb visa veida infrastruktūrā, kas ļauj ērti pasažieriem pāriet uz sabiedrisko transportu. Vai tie būtu dzelzceļa pieturai tuvumā ierīkoti stāvparki vai velonovietnes, “Stacija 2.0” sper ambiciozu soli multimodāla transporta virzienā,” atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Investīcijas paredzētas “Stacija 2.0” koncepta izbūvei astoņās vietās Rīgā un Pierīgā, kā arī pieturvietā “Šķirotava” tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma izbūvei Rīgas valstspilsētā. Tāpat finansējums paredzēts no autosatiksmes atdalītas neatkarīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās velosipēdu ceļu un gājēju infrastruktūras izbūvei transporta koridorā Rīgas centrs – Dreiliņi.
Investīcijas mērķis ir veicināt pārvietošanās paradumu maiņu Rīgas metropoles areālā, attīstot videi draudzīgu, konkurētspējīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu, izveidojot integrētu maršrutu tīklu, prioritāri iedzīvotājiem piedāvājot dzelzceļa un bezemisijas transporta pieejamību, kā arī nodrošinot sabiedriskā transporta savienojamību ar mikromobilitātes iespējām. Tādējādi iedzīvotājiem, kuri ikdienā pārvietojas ar personīgo autotransportu, tiks piedāvātas ērtas pārvietošanās alternatīvas ar sabiedrisko transportu.
Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta sistēmā ir viens no pasākumiem SM īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots ieguldīt 295 milj. eiro lielu AF finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu. Sagaidāms, ka īstenotā reforma veicinās iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu, mudinot pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, kas savukārt dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.
