Ministru kabinetā ceturtdien arī parakstīts Latvijas un Ukrainas valdību līgums, kas regulē sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu. Tāpat parakstīts Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas kopīgais memorands.
Ministru prezidente tikšanās sākumā uzsvēra: “Prezidenta kungs, Latvija bija, ir un būs kopā ar Ukrainu. Jūsu tauta var paļauties uz turpmāku Latvijas militāro, politisko un finansiālo atbalstu. Mēs esam devuši jums savus solījumus, un mēs tos pildīsim gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, gan atbalstot jūsu ceļu uz NATO. Mums atbalstīt Ukrainu ir dabīgi, jo Latvija pazīst ļaunumu – esam piedzīvojuši padomju okupācijas režīma zvērības. Diemžēl šis pats ļaunums ir atdzimis šodienas Krievijā. Ukrainas tauta ar apbrīnojamu spēku cīnās, aizsargājot savas mājas un savas ģimenes, vienlaikus arī veicot reformas, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Okupantu patriekšana no Ukrainas un Ukrainas eiroatlantiskā integrācija ir mūsu kopīgie mērķi. Latvijas jaunā militārās palīdzības pakotne paredz ieroču, munīcijas, dronu, artilērijas, un ekipējuma piegādi Ukrainai, kā arī karavīru apmācību turpināšanu. Brīvība Ukrainā nozīmē drošību Eiropā un pasaulē. Mēs uzvarēsim, slava Ukrainai!”
Kopš 2022. gada 24. februāra Latvija ir sniegusi dažāda veida atbalstu Ukrainai, ieskaitot militāru, finanšu, rekonstrukcijas un humāno palīdzību. Kopējais atbalsts ir pārsniedzis 600 miljonus eiro. No šīs summas lielāko daļu veido tieši militārais atbalsts. Būtiski, ka šo atbalstu sniegušas ne tikai valsts un pašvaldības iestādes, bet arī sabiedrība kopumā, gan aktīvi iesaistoties dažādās pilsoniskās aktivitātēs, gan ziedojot.
2024. gadā Latvijas budžetā ir paredzēti līdzekļi Ukrainas rekonstrukcijai. To efektīva un lietderīga izlietošana ir uzticēta Ārlietu un Ekonomikas ministrijām. Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi militārā atbalsta Ukrainai pakotni 2024. gadam, kurā ietilpst munīcija, ekipējums un karavīru apmācība.
Plānots, ka turpināsies arī Ukrainas karavīru rehabilitācija vismaz tikpat lielā apmērā kā 2023. gadā, kā arī pieredzes apmaiņa medicīnas jomā, tai skaitā mikroķirurģijas un rehabilitācijas jautājumos. Atbalsts Ukrainai turpina būt arī Latvijas starptautisko iemaksu un attīstības sadarbības prioritāte.
Ministru prezidente V.Zelenskim arī apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri mūsu valstī patvērušies no kara. Kopš 2022. gada marta Latvijā reģistrēti 52 660 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Pārrunāta arī turpmākā sankciju politika pret Krieviju, pasākumi pret sankciju politikas apiešanu, iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī atbildības pieprasīšana no Krievijas par agresijas noziegumu.
Ministru kabinetā pirms delegāciju tikšanās Latvijas un Ukrainas ārlietu ministri Krišjānis Kariņš un Dmitro Kuleba parakstīja līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību, Latvijai apņemoties turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Līgums paredz radīt tiesiski pamatotu kārtību, lai regulētu sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu.
Tāpat parakstīts Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas Saprašanās memorands par aizsardzības un drošības industriju sadarbību. Memorandu parakstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētaja Elīna Egle un Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas Ministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos Sergijs Bojevs. Paredzēts stiprināt Latvijas un Ukrainas aizsardzības industrijas uzņēmumu sadarbību, īpaši bezpilota lidaparātu, sauszemes transportlīdzekļu un citu autonomo platformu, elektroniskās karadarbības risinājumu un citu inovāciju piegādē un ražošanā.
