Atceres pasākums sāksies plkst. 12. Aizsardzības ministrs A. Sprūds un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis K. Pudāns ar uzrunām godinās Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu. Uzrunas teiks arī Latvijas Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs, vēsturnieks Mārtiņš Mitenbergs, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis un Mārupes novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ence. Pasākums noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie kritušo karavīru pieminekļa.
Vienlaikus no plkst. 12 norisināsies plaša pasākumu programma Ziemassvētku kauju muzejā Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļos”, kas sāksies ar orientēšanās stafeti “Ziemassvētku kauju izvēle”. Plkst. 15 notiks Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnesums. Tam sekos Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta došanas ceremonija, ko apmeklēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministra ārštata padomnieks aizsardzības politikas jautājumos Mārtiņš Staķis.
Plkst. 16. notiks Lāpu gājiens no Ziemassvētku kauju muzeja līdz Ložmetējkalnam, kas tiks noslēgts ar atceres brīdi.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību. Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
