FOTO: Freepik.
Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi projektu “Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”, kura mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Plāns līdz 22. jūlijam atrodas publiskajā apspriešanā, un ikvienam ir iespēja par to izteikt savu vērtējumu vai ierosinājumus.
Kā norāda LM, plāna rīcības virzieni atbilst Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu uzsvērtajiem problēmjautājumiem.
Plāna izstrādē ņemts vērā Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam definētais rīcības virziens vardarbības novēršanai, kā arī citi politikas plānošanas dokumenti – Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģija 2024.–2029. gadam, Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam u. c.
LM paskaidro, ka plānā ar vardarbību ģimenē tiek saprasti visi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti, kuri notiek ģimenē vai mājsaimniecībā neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai noziedzīga nodarījuma izdarītājam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo personu.
Ar vardarbību pret sievieti tiek saprasti ar dzimumu saistīti vardarbības akti, kuri ir vērsti pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kuri nesamērīgi skar sievietes vai meitenes un tādējādi rada vai var radīt miesas bojājumus, kā arī seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas.
Ar vardarbību pret sievieti tiek saprasti arī draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves laikā.
Lai izglītotu sabiedrību un veicinātu izpratni par vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē, līdz 2029. gada beigām plānots rīkot vismaz vienu informatīvo kampaņu gadā par nulles toleranci pret vardarbību, cietušo tiesībām un citiem ar vardarbības mazināšanu saistītiem jautājumiem, kā arī vismaz divus informatīvos pasākumus (diskusijas, seminārus, nodarbības) par vardarbības mazināšanu un novēršanu.
Plānots, ka ik gadu, sākot no 2026. gada, vismaz 4500 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu, 600 bērnu un jauniešu likumīgo pārstāvju un 1500 jauniešu varēs piedalīties izglītojošos pasākumos par vardarbību, tās pazīmēm, īpaši seksuālās izmantošanas riskiem un kaitējošu seksuālo uzvedību.
Atsevišķi plānots īstenot pilotprogrammu bērnu un jauniešu likumiskajiem pārstāvjiem, audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbiniekiem par vardarbības traumatisko ietekmi uz bērnu attīstību, piesaistes veidošanu un nevardarbīgām audzināšanas metodēm.
Savukārt līdz plānošanas perioda beigām ik gadu 18 ieslodzījumā esošas personas programmā “Vecāku prasmes” varētu pilnveidot zināšanas par bērna attīstību, drošību un audzināšanu.
Plānā arī norādīts, ka līdz 2026. gada beigām iecerēts pilnveidot vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugus saskaņā ar UNESCO tehniskajām vadlīnijām par seksuālo audzināšanu.
Plāns paredz ar mācību un metodiskajiem materiāliem stiprināt kompetences un zināšanas pedagogiem, bērnu aizsardzības sistēmā iesaistītajiem darbiniekiem, pašvaldību jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes lietu speciālistiem, kā arī citiem profesionāļiem, kas saskaras ar bērniem un jauniešiem neformālās izglītības vidē.
Lai mazinātu vardarbības riskus augstākās izglītības iestādēs, nākamā gada laikā plānots ieviest vadlīnijas un algoritmus reaģēšanai uz vardarbību, īpaši seksuālo vardarbību, kā arī apmācīt akadēmisko personālu, studentus un vispārējo personālu par drošas studijas vides izveidi.
Savukārt līdz 2026. gada otrajai pusei 150 izglītības iestādēs paredzēts ieviest ņirgāšanās (bulinga) izplatības mazināšanas vadlīnijas vai kādu no visaptverošām vardarbības novēršanas programmām.
Līdz 2026. gada nogalei paredzēts arī 50 prokuroriem, tiesnešiem un izmeklētājiem ik gadu nodrošināt specializētās mācības un veicināt viņu izpratni par vardarbības veicēju domāšanu, uzvedības īpatnībām, sociālās uzvedības korekciju un cietušo aizsardzību, profesionālu un ētisku sadarbību starp tiesībsargājošām iestādēm, nepieļaujot ex parte sarunas.
Savukārt policijas darbiniekiem apmācībā paredzēts pilnveidot zināšanas par to, kā novērst vardarbību ģimenē, iekļaujot jautājumus par cietušo vajadzību identificēšanu un tiesiski un faktiski pieejamajiem atbalsta pasākumiem. Paredzēts, ka 2024. gadā tiks apmācītas 25 Valsts policijas amatpersonas, no 2025. gada un turpmāk – 100 amatpersonu ik gadu. Mācības plānotas arī pašvaldību policistiem.
Tāpat plāns paredz līdz 2027. gada beigām apmācīt 200 ārstniecības personu un sociālajā jomā strādājošo multidisciplinārās komandas speciālistu par vardarbības atpazīšanu un turpmāko rīcību cietušo aizsardzībai.
Plāns paredz, ka līdz 2027. gada beigām tiks ieviesti un pilnveidoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, izvērtējot iespēju cietušajiem nodrošināt anonīmu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu, kā arī nodrošināt pakalpojumu saņemšanu personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tāpat ik gadu vismaz 100 bērniem plānots nodrošināt Bērna mājas pakalpojumu, kā arī paredzēts izvērst programmas darbību reģionos.
Līdz 2028. gadam iecerēts pilnveidot sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, īpaši seksuālās izmantošanas, sarežģītos un komplicētos vardarbības gadījumos, savukārt līdz 2029. gadam plānots ieviest bezmaksas atbalsta grupas vecākiem vai personām, kuras aprūpē bērnus, kas ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.
Plānā noteikts, ka līdz 2025. gada vidum varētu tikt ieviests elektroniskās novērošanas instruments, kas nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu gadījumos, kad persona, kas rada draudus, būtu pārkāpusi viņai noteiktos ierobežojumus.
Saskaņā ar plānu tie probācijas klienti, kuri izdarījuši smagu vai sevišķi smagu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu, tiks iesaistīti specializētā probācijas programmā, kā arī visi klienti, kuriem tiks identificēta antisociāla vai vardarbīga uzvedība vai arī kuri pakļauti šādu uzvedību veicinošiem faktoriem, tiks iesaistīti vardarbības mazināšanas programmā.
Līdz plānošanas perioda beigām paredzēts izvērtēt, cik efektīva ir sociālās rehabilitācijas programma vardarbību veikušām pilngadīgām personām. Tāpat plānots izstrādāt priekšlikumus pakalpojuma saņemšanai anonīmi, kā arī ieviest no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām nepilngadīgām personām un atbalsta tālruni vardarbības veicējiem.
Plāns arī paredz, ka līdz 2029. gada beigām ik gadu 48 ieslodzītie varētu piedalīties vardarbības mazināšanas programmā, kas mērķēta uz vidēja un augsta riska notiesātajiem.
Līdz šī gada beigām iecerēts izvērtēt iespēju vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu veikušajām personām piemērot kriminālsodu, veicinot personas domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu, skaidrots plānā. Paredzēts arī izstrādāt atbilstošus grozījumus Krimināllikumā.
Ar grozījumiem Krimināllikumā plānots arī normatīvos nostiprināt noziedzīgu nodarījumu ģimenes vardarbības gadījumos, kad personai radītas psihiskas ciešanas.
UZZIŅAI4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā papildināts ar jaunu 166.1 pantu “Personas, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, bezpalīdzības stāvoklis”, kurā turpmāk noteikts, ka persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, atrodas bezpalīdzības stāvoklī Krimināllikuma XVI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” minēto noziedzīgo nodarījumu izpratnē. Krimināllikums papildināts ar 174.1 pantu “Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku”. Plašāk par tēmu >> |
Līdz 2024. gada beigām iecerēts pilnveidot Civilprocesa likuma regulējumu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību un izvērtēt iespēju prokuroram kā procesa virzītājam noteikt pienākumu pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu par personām, kuras ir izdarījušas ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu, lai veicinātu atbilstošu kriminālsoda piemērošanu.
Plāns paredz līdz 2026. gada beigām izstrādāt priekšlikumus institucionālā mehānisma pilnveidei un resursu pilnveidošanai pašvaldībās darbam ar vardarbības novēršanu un mazināšanu, kā arī izveidot reģionāla līmeņa starpinstitūciju sadarbības grupas (tiesa, policija, prokuratūra, bāriņtiesa, sociālais dienests), lai gūtu vispusīgu pārskatu par ģimenes konfliktā iesaistīto personu profilu.
Līdz 2028. gada beigām iecerēts izveidot starpdisciplināru atbalsta pakalpojumu speciālistu komandu, kas risinātu sarežģītus vardarbības gadījumus.
Savukārt līdz plānošanas perioda beigām paredzēts izvērtēt efektivitāti pašvaldību sadarbību grupām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un izstrādāt priekšlikumus sadarbības grupu darba uzlabošanai, izstrādājot jaunu Ministru kabineta noteikumu redakciju par starpinstitūciju sadarbības grupām.
Iecerēts arī izstrādāt bērnu seksuālās izmantošanas prevencijas plānu pašvaldībās, tostarp nosakot, ka visām pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzības programmā jāietver sadaļa par bērnu seksuālās vardarbības prevenci.
Saskaņā ar plānu līdz 2025. gada beigām paredzēts pārskatīt un aktualizēt SPKC ieteikumus ārstniecības personām par to, kā atpazīt vardarbību pret bērnu, ietverot arī sociālos un ģimenes riskus. Iecerēts izveidot kārtību, kādā ārstniecības personām par iespējamajiem riskiem jāinformē sociālais dienests.
Līdz 2026. gada beigām plānots sākt uzskaitīt izsaukumus uz notikumiem par iespējamu vardarbību ģimenē, izvērtējot iespējas veidot atsevišķu datubāzi ģimenes konfliktu reģistrēšanai (t. sk. apsverot sociālo dienestu informācijas sistēmas SOPA sasaistīšanu ar Iekšlietu ministrijas IC datubāzēm).
Līdz 2029. gadam paredzēts izveidot vardarbības datu monitoringa uzraudzības ietvaru, pilnveidot un apkopot datus par Valsts policijas izsaukumiem uz notikumiem par iespējamo vardarbību, kā arī pilnveidot un apkopot tiesvedību datus.
Šajā periodā plānots arī veikt aptauju, lai noskaidrotu, cik izplatīta Latvijā ir vardarbība pret sievietēm un ģimenē, un publicēt šādas vardarbības monitoringa rādītājus oficiālās statistikas portālā.
Līdz 2027. gada vidum iecerēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, tostarp izstrādāt normatīvo regulējumu un uzraudzības mehānismu.
Realizējot plānā noteiktos pasākumus, iecerēts, ka 2029. gadā Latvijas vardarbības saliktais rādītājs dzimumu līdztiesības indeksā nebūs augstāks par 35 punktiem 100 punktu skalā, salīdzinot ar 2017. gada rādītāju, kad Latvijas indekss bija 38,2 (lielāks nekā ES vidējais rādītājs).
Tāpat plānots, ka 2029. gadā būs palielinājies cilvēku skaits, kas ziņos tiesībsargājošajām iestādēm par vardarbību ģimenē un pret sievieti. Proti, paredzams, ka pēc plāna realizācijas katra trešā sieviete, kura piedzīvojusi vardarbību no intīmo partneru puses, un katra piektā sieviete, kura piedzīvojusi vardarbību no personas, kas nav intīmais partneris, būs ziņojusi par vardabību policijai. LM norāda, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gadā Latvijā par intīmā partnera vardarbību policijai ziņojuši 26,4% sieviešu, savukārt par vardarbību, ko veikusi cita persona, kas nav intīmais partneris, – 13,9% sieviešu.
Paredzēts, ka plāna īstenošana palielinās arī sabiedrības zināšanas un izpratni par vardarbības veidiem un 2029. gadā 80% sabiedrības vardarbību ģimenē un pret sievieti uzskatīs par nepieļaujamu. Salīdzinājumam: 2018. gadā veiktajā SKDS aptaujā 75% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka vardarbība ģimenē pret sievieti nav pieņemama un tai ir jābūt sodāmai, un 67% šādu pašu uzskatu pauda par vardarbību pret vīrieti. Savukārt Bērnu aizsardzības centra 2020. gadā publicētajā gala ziņojumā par aptaujas “Iedzīvotāju aptauja par sabiedrības attieksmes maiņu attiecībā uz vardarbību ģimenē” rezultātiem norādīts, ka respondenti visbiežāk, pastāvot aizdomām par bērna pakļaušanu fiziskai vardarbībai ģimenē, izvēlēsies konfliktā neiejaukties, skaidrojot notiekošo ar “ģimenes lietu” (44% respondentu) vai uzskatot, ka “nezinās, ko darīt” (36% respondentu).
LM, realizējot plāna pasākumus, prognozē arī to, ka samazināsies tīši veikto slepkavību skaits, ko pastrādājis ģimenes loceklis vai intīmais partneris. Kā atskaites punktu LM min “Eurostat” datus par Latviju, kas liecina, ka 2021. gadā 25 personas (9 vīrieši, 16 sievietes) nogalinājis ģimenes loceklis vai intīmais partneris, 2022. gadā šādi tika noslepkavotas 35 personas (13 vīrieši un 18 sievietes).
|
Kā piedalīties publiskajā apspriešanā Ar visām plāna projektā iekļautajām darbībām iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā, atverot dokumentu: plāna projekts “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029.gadam”. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (plāna projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par plāna projektu “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029.gadam” var līdz 22. jūlijam.
|
