“Atveseļošanas fonda plāna īstenošana ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikas izaugsmei šajos pasaulei sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, turklāt AF līdzekļi sniedz būtisku pienesumu arī tāda šobrīd aktuāla izaicinājuma risināšanā kā Eiropas enerģētiskās neatkarības nodrošināšana. Otrā Atveseļošanas fonda maksājuma saņemšanai Latvija ir īstenojusi vairākus pasākumus energoefektivitātes jomā, valsts un reģionālo ceļu sakārtošanā, digitalizācijā, veselības jomā, izcilības veicināšanā izglītībā un pētniecībā, muitas kapacitātes stiprināšanā un citās jomās. Atbildīgās ministrijas ir nenogurstoši strādājušas, lai sasniegtu nospraustos AF mērķus. Intensīvs darbs turpināsies arī nākamgad, kad Latvijai jāizpilda nākami 30 AF plānā noteiktie rādītāji, lai saņemtu nākamo maksājumu 275 miljonus eiro, “ norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Līdz 2023.gada 20. decembrim īstenošanā ir AF finansēti projekti par 931 miljoniem eiro jeb 47% no AF piešķīruma 1,97 miljardiem eiro. Finansiāli apjomīgākās investīcijas šobrīd tiek īstenotas klimata pārmaiņu, digitālās pārveides, nevienlīdzības mazināšanas un veselības jomās.
Klimata pārmaiņu jomā apstiprinātas investīciju programmas dzīvojamo ēku, valsts un vēsturisko ēku, pašvaldību ēku, uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, ka arī ielikti pamati katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācijai klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai.
Nevienlīdzības mazināšanas jomā pārbūvēti un atjaunoti 70 km valsts vietējo un reģionālo ceļu, lai uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Zemas īres mājokļu būvniecībai ir pieņemtas mājokļu pieejamības pamatnostādnes, lai veiktu ieguldījumus gan esošā dzīvojamā fonda uzlabošanā, gan veicinot investīcijas jauna dzīvojamā fonda attīstībā, kā arī apstiprināts investīciju regulējums par zemas īres mājokļu būvniecību. Tāpat apstiprināts regulējums bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu pašvaldību izglītojamo pārvadājumus ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, kā arī nosacījumi investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos. Definēts ietvars atbalstam pašvaldību kapacitātes stiprināšanā to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.
Digitālās pārveides jomā izveidoti divi Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), kuri palīdz audzēt uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, veicinot digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos, publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī uzlabojot iedzīvotāju padziļinātas digitālās prasmes. Tāpat vairāk kā 10 reģionālie kontaktpunkti uzsākuši pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem reģionos, sniedzot iespēju aizpildīt digitālā brieduma testu, konsultējot un uzsākot digitālās attīstības ceļa karšu izstrādi un izsniegšanu. Vienlaikus apstiprināts regulējums digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību apzināšanai, plānošanai un novērtēšanai izglītības jomā, kā arī pilnveidots regulējums par valsts augstākās izglītības standartiem, paredzot digitālās kompetences studiju rezultātu sasniegšanu. Apstiprināts arī regulējums IKT attīstības pasākumu vienotai pārvaldībai publiskajā pārvaldē, atbalstam publiskās pārvaldes procesiem un pakalpojumiem digitalizācijai, publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstības un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidācijas jomā, datu ekonomikas attīstībai, nodrošinot datu pieejamību un koplietošanu tautsaimniecībā.
Sabiedrības veselības politikas plānošanas un īstenošanas pilnveidei ir apstiprināta digitālās veselības aprūpes stratēģija, izstrādāts integrētās veselības aprūpes modelis, tai skaitā uzlabojot uz pacientu vērstu epidemioloģiski drošu aprūpi un stiprinot reaģēšanu uz sabiedrības veselības problēmām. Pieņemtas metodikas pētījumiem antimikrobiālās rezistences, vakcinācijas un infekciju mazināšanas jomās, kā arī par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
Ekonomikas transformācijas un produktivitātes jomā stājoties spēkā Augstskolu likuma grozījumiem ir radīti priekšnoteikumi efektīvākai augstskolu pārvaldībai un izcilības veicināšanai izglītībā un pētniecībā. Savukārt inovāciju pārvaldībai un privāto pētniecības un attīstības investīciju motivācijai izstrādātas valsts ilgtermiņa stratēģijas un izveidotas stratēģiskās padomes šādās jomās - biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierzinātņu sistēmas; zināšanu ietilpīga bioekonomikas ekosistēma; viedā enerģētika un mobilitāte.
Likuma varas jomā stiprināta muitas kapacitāte, iegādāties spektrofotometrus lietošanai muitas laboratorijā un lidostas muitas kontroles punktā. Apstiprināts valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai; uzsākta nodokļu maksātāju reitingu sistēmas darbība un kontroles optimizācija, tiek īstenota valsts pētniecības programma “Ēnu ekonomikas samazināšana, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību”. Tāpat izveidots publisko iepirkuma līgumu reģistrs. Sabiedrības interešu pārstāvniecības stiprināšanai un uzraudzībai tika publicēts regulējums par atbalstu nevalstiskajām organizācijām sociālās noturības un sabiedrības interešu aizstāvības jomām. Savukārt efektīvākai valsts pārvaldei ir apstiprināts valsts pārvaldes modernizācijas plāns, kā arī vienota pakalpojumu centra koncepcija kā priekšnoteikums centralizētu pakalpojumu sniegšanai.
Saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Savukārt, lai saņemtu visu AF finansējumu 1,97 miljardi eiro, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos.
Infografika par Atveseļošanas fonda aktualitātēm skatāma šeit:
