Pieaugušo izglītības sistēmas mērķi un darbība pēdējās nedēļās ir plaši diskutēta Saeimas komisijās un publiskajā telpā un šīs konferences viens no uzdevumiem bija izgaismot darba devēju skatījumu uz turpmāk veicamajiem pasākumiem šīs sistēmas pilnveidei sabiedrības kopējā labuma sasniegšanai. Konferencē tāpat tika apkopoti labākie starptautiskie un Latvijas darba devēju pieredzes stāsti prasmju apguvē un novērtēšanā, kā arī identificēts nozarēm kopīgais redzējums par pieaugušo izglītības sistēmas izaicinājumiem.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, atklājot konferenci, vērsa uzmanību, ka tautsaimniecības nozares signalizē par bīstamu darbaspēka trūkumu mašīnbūves, apstrādes rūpniecības, būvniecības nozarēs, vienlaikus aktualizējot arī jautājumu par veselības un izglītības nozaru gatavību demogrāfiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem Latvijā. “Jēgpilna pieaugušo izglītības sistēma var būt būtisks atspaids nodarbināto pārkvalifikācijas atbalstam, lai paaugstinātu nodarbināto ar zemām prasmēm konkurētspēju darba tirgū un spēju gūt ekonomiskai situācijai atbilstošus ienākumus,” skaidroja K.Gorkšs.
Konference pulcēja ap 200 interesentu, kas pārstāvēja uzņēmējus, izglītības iestādes un valsts pārvaldes iestādes, un dalībnieki izmantoja iespēju aktīvi piedalīties konferences norisē, uzdodot jautājumus un sniedzot priekšlikumus daudzveidīgu risinājumu izstrādē pieaugušo izglītības sistēmas pilnveidē.
Konferences pirmajā daļā ieskatu pieaugušo izglītības sistēmas darbības efektivitātē sniedza un ar esošo risinājumu rezultātiem 2014. - 2020. gados iepazīstināja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Valsts kontroles īstenotajā lietderības revīzijā analizēts, vai ierobežotie publiskie resursi pieaugušo izglītībā ir ļāvuši sasniegt iepriekš tai izvirzītos mērķus – nodrošināt nodarbinātajiem ar zemām prasmēm iespēju iegūt darba tirgum nepieciešamās prasmes. Diemžēl ar esošo pieeju no visiem mācību dalībniekiem tikai 28% bija zemo prasmju mērķa grupas pārstāvji. Valsts kontroles turpmākā izpēte ļāvusi secināt, ka vismaz 17,9 milj. EUR varēja tikt izmantoti produktīvāk, veidojot efektīvākus risinājumus pieaugušo izglītībā. Nozīmīgs ir priekšlikums šo jautājumu risināšanu uzticēt Cilvēkkapitāla attīstības padomei, un jau šobrīd LDDK ir aicinājis Valsts kontroles secinājumus un ieteikumu ieviešanas rīcības plānu izskatīt šajā padomē pirms nākamā perioda pieaugušo izglītības finansēšanas uzsākšanas.
Pieaugušo izglītības pārvaldības iespējamos attīstības virzienus šobrīd izstrādā Ekonomikas ministrija kā Cilvēkkapitāla attīstības padomes koordinējošā iestāde. Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Indra Leonova akcentēja, ka pārvaldības modeļa izstrāde jābalsta uz trīs prioritātēm – uzņēmēju vajadzībām atbilstoši sagatavotiem speciālistiem, ierobežoto resursu pieaugušo izglītībā efektīvai izmantošanai, kas vērsta uz tautsaimniecības attīstību un pieaugušo izglītības mācību kvalitāti. Pieaugušo izglītības konsolidācija tiks sākta ar vienotas starpnozaru pieaugušo izglītības pārvaldības komisijas izveidi.
“Darba devējiem ir nozīmīga iespēja ietekmēt nodarbināto motivāciju radīt priekšnoteikumus mācību iespēju izmantošanā,” norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, iepazīstinot konferencē ar EK Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanai Latvijā" secinājumiem. Ja šobrīd 36,6% nodarbināto piedalās mācībās apmaksātajā darba laikā, tad 2027. gadā Eiropa virzās uz mērķa – vismaz 55% nodarbināto rādītāja – sasniegšanu. Diemžēl esoši stimuli darba devējiem šobrīd nav bijuši pietiekami, lai nodrošinātu tikpat aktīvu iesaisti un atbalstu mācībās kā Lietuvā un Igaunijā, līdz ar to būtiski ir virzīties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs noteikto mērķi – ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieaugušo izglītības atbalsta sistēmu.
Konferences pirmās daļas noslēgumā Izglītības un zinātnes ministres padomniece augstākās izglītības jautājumos Inga Lapiņa iepazīstināja ar tālākizglītības un profesionālās pilnveides attīstības perspektīvām augstākajā izglītībā. Šobrīd tiek piedāvāts jauns regulējums valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartiem, plānojot tā ieviešanu attiecībā uz augstākās izglītības pakāpi no 2026. gada 1. janvāra. Diskusija par piedāvāto termiņu turpinās ar LDDK, apzinoties nozaru interesi šī regulējuma ieviešanā pēc iespējas ātrākā laikā.
Nozaru ekspertu padomju konferences otrā daļa tika veltīta starptautisko un Latvijas darba devēju pieredzes apkopojumam prasmju nodrošināšanai un novērtēšanai, tādējādi veicinot labākās prakses izmantošanu pieaugušo izglītības sistēmas stiprināšanā un attīstībā.
CEDEFOP pārstāvis Iraklis Pliakis uzsvēra atšķirīgo izpratni par mikrokvalifikācijām Eiropā, taču vienlaikus akcentēja, ka mikrokvalifikāciju ieviešana ļauj efektīvāk definēt un standartizēt esošo izglītības piedāvājumu ne tikai īpaši strauji augošajās nozarēs kā IKT, ražošana un būvniecība, bet arī viesmīlībā, veselības un sociālajā aprūpē.
Izglītības, pētniecības un inovāciju valsts sekretariāta (SERI) pārstāve Jasmina Opardija un Šveices Darba devēju savienības pārstāve Nicole Meier akcentēja, ka Šveicē profesionālās izglītības ieguves uzsākšanai ir nepieciešamas vispārējās pamatprasmes, nodrošinot iespēju cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, saņemt individuālu atbalstu konsultāciju veidā un savu kompetenču novērtēšanā. Taču Šveices viens no izglītības veiksmes aspektiem ir izveidotā sistēma, kurā nozares izsniegts sertifikāts ir atzīts arī citā nozarē, tādējādi stiprinot iespēju veidot prakšu un izglītības ceļakartes pārejai no vienas nozares uz citu.
Lietuvas Būvnieku asociācijas Kompetenču novērtēšanas departamenta vadītājs Robertas Encius iepazīstināja ar kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmu būvniecības nozarē, kas paredz nodarbinātā kompetenču novērtēšanu darba vietā. Pēc veiksmīgas novērtēšanas nodarbinātais saņem kompetenču apliecinājuma karti atbilstoši nodarbināto segmentācijai trīs līmeņos – speciālists, inženieris vai nodarbinātais bez būvniecības kompetencēm (piemēram, sabiedrisko attiecību speciālists būvlaukumā). Informācija tiek uzkrāta arī datu bāzē. Sistēma ir brīvprātīga un labi novērtēta šobrīd nozarē.
Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmuma asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus, iepazīstinot ar nozarē nepietiekamo tehniķu un iekārtu operatoru datiem, apliecināja, ka nozares, profesionālās un augstākās izglītības kopējā sadarbība ļauj īstenot mērķtiecīgus pasākumus šīs krīzes mazināšanai. Asociācija ir ne tikai iesaistījusies nozares speciālistu mācību nodrošinājumā, bet arī mērķtiecīgi attīstījusi pieredzes apmaiņu ar Nīderlandi un Igauniju, kuras laikā tiek stiprināta izpratne arī par Eiropā kopīgiem izaicinājumiem.
Konferences otrās daļas noslēgumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norādīja uz nepieciešamību veidot savstarpēji saistītus izglītības atbalsta pasākumus, akcentējot, ka šādi panākami ekonomiski efektīvākie risinājumi. LLKIC ne tikai ir iesaistījies pieaugušo izglītības pieejamības veicināšanā visā Latvijā, bet arī ārvalstīs radītu mācību līdzekļu autortiesību ieguvē un publicēšanā, to digitalizācijā un metodiskā atbalsta sniegšanā.
Konferences trešā daļa bija veltīta nozaru ekspertu diskusijai par prioritārajiem virzieniem pieaugušo izglītības attīstībai. Diskusijā piedalījās Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere, Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Erele, Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Konferences ierakstu iespējams noskatīties LDDK Facebook vietnē https://fb.watch/oSQI2q3eWs/
