Vairāk nekā septiņi no desmit iedzīvotājiem uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES. Kā galvenos iemeslus respondenti norāda ES ieguldījumu miera saglabāšanā un drošības stiprināšanā (34 %), kā arī sadarbības veicināšanu starp ES dalībvalstīm (34 %). ES tēls eiropiešu acīs kopš 2023. gada marta palicis nemainīgs - 45 % aptaujāto ES vērtē pozitīvi, 38 % neitrāli, bet 16 % - negatīvi.
Latvijā 74 % aptaujāto uzskata, ka valsts no dalības ES ir ieguvusi, kā galvenos iemeslus minot miera un drošības stiprināšanu (39 %), jaunas darba iespējas cilvēkiem (33 %) un Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu (31 %). 44 % Latvijā aptaujāto ir pozitīvs priekšstats par ES.
Komentējot aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola norāda: “Šī Eirobarometra aptauja liecina, ka Eiropa ir svarīga. Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā un sociālekonomiskajā situācijā iedzīvotāji uzticas Eiropas Savienībai, lai rastu risinājumus. Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka ES rīcībai ir bijusi pozitīva ietekme uz viņu ikdienas dzīvi.”
70 % aptaujāto uzskata, ka ES lēmumi ietekmē viņu ikdienu. Vairāk nekā trešdaļa respondentu uzskata, ka cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (36 %), kā arī sabiedrības veselība (34 %) ir galvenie jautājumi, kuru risināšanai būtu jāpievēršas EP. Šīm prioritātēm seko cīņa ar klimata pārmaiņām, atbalsts ekonomikai un jaunu darba vietu radīšana (abām 29 %). Migrāciju un patvēruma jautājumus minējuši 18 % - par septiņiem procentpunktiem vairāk aptaujāto nekā pagājušajā rudenī.
Latvijā 57% aptaujāto uzskata, ka ES lēmumi ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Kā EP darba prioritātes Latvijas pilsoņi minējuši sabiedrības veselību (44 %), cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību un atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (abām 40 %).
“Šo piecu gadu laikā mēs esam uzklausījuši iedzīvotājus. Un Eiropas Parlaments ir izpildījis savus uzdevumus. Mēs cīnāmies pret nabadzību, sociālo atstumtību un klimata pārmaiņām, lai radītu darbavietas un aizstāvētu tādas ES vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība,” piebilst EP priekšsēdētāja.
Sociālekonomiskās grūtības joprojām skar daudzus eiropiešus, lai gan pēdējo sešu mēnešu laikā rādītāji nedaudz uzlabojās. 73 % (par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2023. gada pavasarī) respondentu uzskata, ka viņu dzīves līmenis nākamajā gadā pazemināsies. Vairāk nekā trešdaļai eiropiešu (37 %) dažkārt vai vairumā gadījumu ir grūtības apmaksāt rēķinus.
Latvijā 60 % aptaujāto sagaida dzīves līmeņa pazemināšanos nākamā gada laikā, bet dažkārt vai vairumā gadījumu grūtības apmaksāt rēķinus ir 37 % respondentu.
Tuvojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, lielākā daļa aptaujāto (53 %) vēlas, lai EP spēlētu nozīmīgāku lomu. Tāpat lielāko daļu eiropiešu (57 %) interesē gaidāmās Eiropas vēlēšanas. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2023. gada pavasarī un par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2018. gada rudenī (pirms iepriekšējām vēlēšanām). 68 % respondentu apgalvo, ka dotos balsot, ja vēlēšanas notiktu pēc nedēļas. Tas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2018. gada rudenī.
55 % Latvijā aptaujāto vēlētos redzēt nozīmīgāku EP lomu. Par vēlēšanām interesējas 38 % respondentu, bet, ja vēlēšanas notiktu nākamnedēļ, apņēmību tajās piedalīties pauduši 59 % aptaujāto.
“Demokrātiju nekad nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mums tā ir jāaizsargā un jāsaglabā, nododot savu balsi. Katra balss gaidāmajās Eiropas vēlēšanās ir svarīga,” uzskata EP priekšsēdētāja R. Metsola.
Aptaujas rezultāti atrodami šeit.
Konteksts
“Verian” (iepriekš “Kantar Public”) aģentūra EP 2023. gada rudens Eirobarometra aptauju veica no 2023. gada 25. septembra līdz 19. oktobrim visās 27 ES dalībvalstīs. Aptaujas tika veiktas klātienē, papildus izmantojot videointervijas Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā veiktas 26 523 intervijas (Latvijā - 1000). ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.
