Patlaban inspekcija uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, taču līdz šim atbalsta un pakalpojumu nodrošināšana bērniem, ģimenēm un dažādiem jomas speciālistiem nav bijis inspekcijas primārais uzdevums, norāda komisijas vadītāja Leila Rasima.
Komisijas priekšsēdētāja akcentē, ka no nākamā gada primāri iestādes darbība būs vērsta uz atbalsta nodrošināšanu bērniem un profesionāļiem, turpinot un pilnveidojot savas iepriekšējās funkcijas, piemēram, arī bāriņtiesu darba uzraudzību. L.Rasima uzsver, ka bērnu aizsardzības sistēmai ir savlaicīgi jāidentificē, jāreaģē, jānovērš vai maksimāli jāmazina negatīvā ietekme situācijās, kurās bērnam ir dzīvības un veselības apdraudējums vai tā riski.
Liels akcents turpmāk tiks likts uz atbalsta funkcijas sniegšanu, piemēram, psiholoģiskais atbalsts smagos krīzes gadījumos, kā arī atbalsts krīzes situācijās iestādēs un vidē, kurās uzturas bērni, deputātiem sacīja Labklājības ministrijas pārstāve. Tāpat plānots stiprināt bērnu informatīvo tālruni, pilnveidot sadarbību ar bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, kā arī atbalsta sistēmu bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību problēmām.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska informēja, ka plānots piesaistīt papildu speciālistus, kā arī veidot komandu, kas reaģēs un iesaistīsies krīzes gadījumu risināšanā un nepieciešamības gadījumos varēs strādāt arī reģionos.
No nākamā gada 1.janvāra inspekciju sauks – Bērnu aizsardzības centrs. Tas sniegtu individuālu atbalstu bērniem, kā arī atbalstu viņu vecākiem (adoptētājiem), audžuģimenēm, aizbildņiem, izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādēm. Tāpat valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem. Tāpat kā līdz šim centrs uzraudzīs bērnu tiesību un interešu ievērošanu, paredz likumprojekts.
Bērnu aizsardzības centra vecākajiem ekspertiem arī turpmāk būs tiesības veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, iepriekšējas saskaņošanas un likumiskā pārstāvja piekrišanas, norādījuši likumprojekta autori. Labklājības ministrija uzsver, ka bērnu aizsardzība ir būtiska arī gadījumos, kad kāds no bērnu vecākiem nevēlas, lai bērns stāstītu par citam bērnam nodarīto pārestību. Jāapzinās, ka tā ir visas sabiedrības interese, lai tiktu novērsta vardarbība pret bērnu. It īpaši, ja cietušais bērns sava vecuma, veselības stāvokļa vai valodas barjeras dēļ nevar pastāstīt par notikušo, bet pārējie bērni to ir redzējuši un apzinās.
