Vācija ir trešais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris gan importa, gan eksporta dimensijās. 2022.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Vāciju bija 4,98 miljardi eiro. Latvija ir ieinteresēta piesaistīt arī vairāk tiešās investīcijas no Vācijas, tostarp atjaunojamo energoresursu jomā.
“Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam kļūt par elektroenerģijas eksportētāju,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Spriežot par Latvijas un Vācijas sadarbību izglītības jomā, parlamentārieši apsprieda iespēju vēl plašāk piedāvāt vācu valodu kā otro svešvalodu Latvijas izglītības sistēmā līdztekus franču un spāņu valodai.
Pievēršoties drošības situācijai reģionā, Z.Kalniņa-Lukaševica pateicās Vācijai par tās ieguldījumu Baltijas gaisa telpas aizsardzībā, kā arī atzīmēja mūsu valsts ieinteresētību ilgtermiņa sadarbībā aizsardzības iepirkumos.
Spriežot par Krievijas karu Ukrainā, puses vienprātīgi pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai, kā arī akcentēja nepieciešamību saukt vainīgos pie atbildības. Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka nepieciešama virzība starptautiskā tribunāla izveidē. Pārrunāta arī kompensāciju mehānisma izveide ar mērķi nodrošināt Krievijas iesaldēto līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atjaunošanai, kā arī Zaudējumu reģistra darbība.
Vizītē piedalās arī Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītājas vietniece Jana Simanovska un grupas deputāti – Juris Viļums un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Latvijas delegācija pirmdien, 6.novembrī, tikās arī ar Bundestāga Vācijas-Baltijas parlamentāro grupu. Saeimas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vizītē Vācijā viesojas pēc 10 gadu pārtraukuma.
Z.Kalniņa-Lukaševica kopā ar delegāciju līdz 8.novembrim uzturas Berlīnē, lai kopā ar Vācijas amatpersonām pārrunātu Latvijas un Vācijas iespējas paplašināt ekonomiskās attiecības, sadarbību enerģijas ražošanas un izpētes jomā, kā arī turpmākos soļus atbalstā Ukrainai.
