Visizplatītākās dzimtās1 valodas Latvijā ir latviešu un krievu: 64,3 % iedzīvotāju par savu dzimto valodu sauc latviešu un 37,7 % – krievu valodu. Ukraiņu valoda ir dzimtā valoda 1,7 %, bet latgaliešu – 1,3 % Latvijas iedzīvotāju. Savukārt 8,4 % Latgales iedzīvotāju par savu dzimto sauc latgaliešu valodu.
Vairums jeb 62,0 % iedzīvotāju (18 līdz 69 gadi) mājās sazinās latviešu valodā, bet aptuveni trešā daļa (34,6 %) – krievu valodā. Latgaliešu valodā mājās sazinās 1,2 % Latvijas iedzīvotāju un 8,8 % Latgales iedzīvotāju. Citas valodas Latvijā nav tik izplatītas – tikai 2,2 % no Latvijas iedzīvotājiem mājās sarunājas kādā no citām valodām.
Informatīvajā apskatā apkopota apsekojuma “Pieaugušo izglītība” informācija par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu, mājās lietoto valodu, valodu prasmēm, kā arī izglītošanos gan regulārās izglītības mācību iestādēs, gan apmeklējot kursus, seminārus, konferences vai izmantojot pašmācības metodes. Informācija iegūta 2021.–2022. gadā, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Izlases apjoms bija 8 764 iedzīvotāji, uz apsekojuma jautājumiem atbildēja 62,7 % no visiem izlasē iekļautajiem.
Apsekojuma izlase veidota ar matemātiskām metodēm, tādējādi nodrošinot dažādu vecuma, dzimuma un reģiona iedzīvotāju reprezentativitāti. Administratīvajos datos informācija par iedzīvotāju dzimto vai mājās lietoto valodu nav pieejama, bet tos iegūt tradicionālā tautas skaitīšanā būtu nesamērīgi dārgi. Ir izvērtēta datu kvalitāte, vērtējot atbildētību dažādās grupās, un tie ir salīdzināmi ar iepriekš iegūtiem datiem attiecīgajā vecuma grupā.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Dzimtā valoda – attiecas uz valodām, kuru/-as persona apguva mājās bērnībā un kuru/-as joprojām saprata aptaujas laikā. Dzimtās valodas var būt vairākas (mātes un tēva) – tādā gadījumā personai ir vairāk nekā viena dzimtā valoda.
2 Mājās lietotā valoda – valoda, kurā sarunājas ar saviem ģimenes locekļiem un izmanto kā saziņas valodu mājās aptaujas laikā. Aptaujā iedzīvotāji varēja norādīt tikai vienu mājās lietoto valodu.
Apsekojums sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajai metodoloģijai, un iegūtā informācija ir salīdzināma ar citām Eiropas Savienības valstīm. Visi apsekojuma dati un metadati ir pieejami oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv.
