Mājsaimniecību patēriņš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu 2. ceturksnī ir krities par 0,3%. Patērētāju piesardzīgumu ietekmē augsts cenu līmenis, inflācijas gaidas un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība.
Straujš kāpums ir bijis investīcijās. Tās veicina gan ES fondu līdzekļu straujāka apguve, gan arī kreditēšanas aktivizēšanās privātā sektora finansēšanai. Piemēram 2025.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kredītu apjomi pieauga par 8,7%, t. sk. privātajām nefinanšu sabiedrībām par 14,3% (par 701,8 milj. eiro). Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā palielinājās par 8,6%, ko galvenokārt ietekmēja ieguldījumu pieaugums būvēs un ēkās par 7,1% un ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos par 13,9%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 0,2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi ir kāpuši par 2,3%. Lai arī situācija ārēja vidē ir nedaudz uzlabojusies, tomēr tā joprojām ģeopolitiskās situācijas nenoteiktības dēļ ir vāja. Preču eksporta kāpumu galvenokārt ietekmēja koka un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles), elektroierīču un eletroiekārtu, kā arī minerālproduktu eksporta apjomu kāpums. Preču eksports pieauga par 1,7%. Pakalpojumu eksporta kāpumu ietekmēja transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi). Pakalpojumu eksporta kāpums bija 3,5%.
Importa apjomi šī gada 2. ceturksnī ir kāpuši par 7,1%. Galvenās importētās preces bija minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas un sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Preču importa kāpums bija 6%. Pakalpojumu importa pieaugumu par 11,4% galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu kāpums.
Lielāko pienesumu Latvijas IKP pieaugumam 2025. gada 2. ceturksnī devušas vairākas nozares. Nozīmīgs izaugsmes virzītājs bija apstrādes rūpniecība, īpaši pārtikas produktu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumi. Būvniecības nozare kopumā pieauga par 4,5%, straujākais kāpums fiksēts inženierbūvniecībā (+ 27,7%). Tirdzniecība sniedza stabilu ieguldījumu ekonomikas attīstībā, savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē pieaugums bija 3,7%, tostarp datorprogrammēšanas pakalpojumos un telekomunikācijās. Finanšu un apdrošināšanas darbības palielinājās par 4,6%, ko īpaši sekmēja apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas segmenta kāpums (+ 14,9%). Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi pieauga par 3,4%, atspoguļojot augošu pieprasījumu šajā nozarē.
Lielākie samazinājumi vērojami ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur pievienotā vērtība saruka par 18,8%. Būtisks kritums bija arī ūdensapgādē, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanā (- 5,6%) un veselības un sociālās aprūpes nozarē (- 3,3%). Lauksaimniecībā pievienotā vērtība samazinājās par 3,2%, bet transporta un uzglabāšanas nozarē – par 1,8%, atspoguļojot aktivitātes vājināšanos loģistikas sektorā. Neliels, bet negatīvs pienesums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās (- 1,2%).
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gada 2. ceturksnī, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ir bijusi pozitīva – IKP pieaugums par 1,7% atspoguļo ekonomikas noturību. Galvenie izaugsmes virzītāji ir bijuši investīciju kāpums, īpaši būvniecībā un mašīnās/iekārtās, kā arī eksporta apjomu pieaugums. Tomēr mājsaimniecību patēriņa kritums liecina par iedzīvotāju piesardzību augsto cenu un inflācijas gaidu dēļ, kas var ierobežot iekšējā tirgus attīstību. Nozaru griezumā pozitīvu pienesumu devušas būvniecība, izglītība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī IKT un tirdzniecība, savukārt izaicinājumus rada lejupslīde transporta un uzglabāšanas un lauksaimniecības nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2025. gadā IKP pieaugums sasniegs 1,6%.
