Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī inovāciju un tehnoloģiju attīstībā, bez kuras digitalizācijas laikmetā izaugsme nav iedomājama. Nereti tieši lielie uzņēmumi spēj ieguldīt pietiekami daudz resursu pētniecībā un jaunu ideju radīšanā, stiprinot Latvijas starptautisko konkurētspēju inovāciju jomā. Kā to vēl vairāk veicināt un attīstīt, – ar to šogad jau sesto reizi sprieda Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību inovāciju foruma dalībnieki, kā galveno tematu izceļot sadarbību.
“Pastāv sabiedrības pieprasījums, lai valsts pārvalde un kapitālsabiedrības būtu labi pārvaldītas, inovatīvas, vērstas uz cilvēku – savu klientu, piedāvātu jaunus risinājumus un strādātu ar skatu nākotnē, pielāgotos jauniem izaicinājumiem un uzņemtos līderību inovāciju jomā. Latvijai ir labi inovāciju rādītāji OECD un Eiropas Savienības reitingos, bet mums vēl ir, kur augt, un tieši lielie uzņēmumi var būt inovāciju virzītāji, jo tiem ir resursi, ko ieguldīt pētniecībā un attīstībā. Vienlaikus ir svarīgi, lai par šiem ieguldījumiem nenāktos atskaitīties sarežģītā, birokrātiskā sistēmā. 2022. gadā par 50% samazināts atskaites veidlapu detalizācijas apjoms, taču, lai radītu jaunas idejas un veicinātu finanšu piesaisti akciju un obligāciju tirgū, ir svarīgi nebaidīties eksperimentēt un arī pieļaut kļūdas. Tāpēc mums no regulatoriem jākļūst par radītājiem,” atklājot forumu, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
Inovāciju attīstības iniciatīvā pirms sešiem gadiem apvienojušies vairākas valsts kapitālsabiedrības, kam pērn pievienojušās arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Katru gadu iniciatīvas vadību uzņemas cita organizācija, šogad – VAS “Elektroniskie sakari”, kuras valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda foruma atklāšanā norādīja: “Tikpat liela nozīme kā inovācijai ir arī sadarbībai. Latviešiem raksturīga viensētnieka mentalitāte, taču tā uz sadarbību nevirza. Ja gribam izdarīt kaut ko vairāk, šis viensētnieka mentalitātes gēns ir jāapslāpē. Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir atvērta, draudzīga, pretimnākoša, un, tikai mācoties un sadarbojoties, varam augt un attīstīties. Turklāt jāmācās ne tikai tas, kā nevajag darīt, bet vēl būtiskāk, – kā vajag, tāpēc savstarpēja pieredzes un domu apmaiņa ir ļoti vērtīgs ieguvums ikvienam uzņēmumam un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai.”
Foruma prezentācijās un diskusijās eksperti vairākkārt norādīja, ka kopumā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības Latvijā ir labi pārvaldītas, kā arī iegulda būtiskas investīcijas – ap 25 miljonus eiro gadā – pētniecībā un attīstībā, taču straujāku izaugsmi un būtisku spēju piesaistīt ārvalstu investoru kapitālu kavē regulatīvais ietvars, kas nereti ir pārmērīgi birokrātisks. Kā norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis, Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris Māris Vainovskis, steidzami un būtiski jāgroza Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants, kas esošajā redakcijā nav savienojams ar jēgpilnu virzību tirgū, kur investori sagaida biznesa attīstību, inovācijas un ilgtspēju.
TET izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka tām valsts kapitālsabiedrībām, kuras vēlas piesaistīt ārvalstu kapitālu un konkurēt eksporta tirgos, ir vajadzīga drosme uzdrīkstēties apgūt arī riskantus tirgus un darīt to izlēmīgi un tūlīt, kamēr šīs iespējas nav izmantojuši konkurenti.
Savukārt RTU Inovāciju ekosistēmu attīstības nodaļas vadītājs Gundars Kokins atgādināja, ka ļoti nozīmīga ir arī valsts kapitālsabiedrību un pētniecības iestāžu sadarbība. Nākotnes speciālistus ir svarīgi apmācīt jau tagad un ieguldīt tādos inovāciju virzienos, kas pašlaik vēl ir sākuma stadijā. Viņš uzsvēra, ka situācijā, kad Latvijas pētnieki tiek augstu novērtēti starptautiskajā inovāciju kopienā, jāizmanto visas iespējas, ko sniedz uz Latviju pavērsts pasaules skatiens un rezonanse ar ārvalstu partneriem.
Tāpat eksperti pauda, ka sabiedrībā kopumā vēl līdz galam nav skaidrs, kāds ir kapitālsabiedrību mērķis un uz ko tām būtu jāvirzās. Daudz ātrāk sabiedrības atbalsts būtu iegūstams, ļaujot daļai sabiedrības kļūt par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību akcionāriem, kā tas ir vairākās kaimiņvalstīs.
Forumā piedalījās LMT prezidents Juris Binde, TET izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis, Eversheds Sutherland Bitāns vecākais partneris Māris Vainovskis, PwC Latvia projektu vadītājs Roberts Bērziņš, RTU Inovāciju ekosistēmu attīstības nodaļas vadītājs Gundars Kokins, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, “Latvijas Valsts meži” valdes loceklis Māris Kuzmins, “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa, “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un LVRTC padomes priekšsēdētājs Aldis Greitāns.
