Deep tech ir ES stratēģiskā prioritāte
Deep tech jaunuzņēmumi risina kompleksas problēmas medicīnā, biotehnoloģijās, aizsardzībā, enerģētikā, kosmosa tehnoloģijās, mākslīgajā intelektā un jaunos materiālos. No citiem uzņēmumiem tos atšķir garāks tehnoloģiskās attīstības cikls līdz komercializācijai, kā arī augsts tehnoloģiskais risks. Tomēr mērķis attaisno līdzekļus, jo šīs ir jomas, kurās Eiropa konkurē ar ASV un Ķīnu, un kurās tehnoloģiskā neatkarība ir nozīmīga nacionālās drošības un ekonomiskās izaugsmes sastāvdaļa. ES līmenī deep tech ir atzīts kā stratēģiska prioritāte, un Eiropas Inovāciju padome (EIC) 2026. gadā šim sektoram ir atvēlējusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.
Latvijā vairums deep tech balansē uz likvidācijas sliekšņa
Finansējuma trūkuma dēļ daudzi perspektīvi zinātnē balstīti projekti Latvijā nenonāk ne līdz testēšanai reālos apstākļos, ne līdz tirgum, jo šajā stadijā investori vēl nav gatavi ieguldīt augsta tehnoloģiskā riska dēļ. Tomēr Latvijā nav tāda investīciju fonda, kas būtu mērķtiecīgi veidots deep tech jaunuzņēmumiem, kamēr Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citviet šādi fondi ir.
Valsts finanšu attīstības iestāde ALTUM nepiedāvā nevienu finansēšanas instrumentu, kas būtu piemērots agrīnas stadijas deep tech jaunuzņēmumiem, nodrošinājuma un līdzfinansējuma prasības dēļ, kas pirmskomerciālas stadijas zinātņietilpīgiem uzņēmumiem bez ieņēmumiem ir neizpildāmi nosacījumi. ALTUM līdzfinansētie riska kapitāla fondi kopumā ir vērsti uz agrīnas stadijas uzņēmumiem, bet neviens no tiem nav specializēts tieši deep tech sektoram.
"Rezultātā šobrīd sanāk, ka valsts finanšu iestāde, kuras uzdevums ir novērst tirgus nepilnības, šo tirgus nepilnību nenovērš. Ja vēlamies sevi pozicionēt kā deep tech reģionālo līderi vai centru, ir pa īstam jāmeklē veidi kā varam piedāvāt saviem deep tech uzņēmumiem instrumentus, lai tie šeit ne tikai izveidotos, bet arī paliktu un augtu Latvijā," norāda Roberts Alhimionoks, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas (Startin.LV) vadītājs.
LIAA ir tikai viens instruments, kas tieši mērķēts zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem: "Atbalsts zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem."1 Tas prasa 50% līdzfinansējumu un piedāvā avansu tikai 35% apmērā, turklāt tikai gadījumos, ja uzņēmums jau ir piesaistījis investīcijas. Gandrīz gada laikā instruments ir apgūts tikai 25% apmērā, jo tas neatbilst mērķa grupas vajadzībām.
Ja skatāmies uz citiem atbalsta instrumentiem, tie primāri paredz priekšfinansējumu, līdzfinansējuma prasības un izdevumu atmaksas principu, kas agrīnas stadijas deep tech jaunuzņēmumiem visbiežāk ir neizpildāmi nosacījumi. Salīdzinājumam, Eiropas Savienība arvien vairāk virzās uz "lump sum" principu un avansa maksājumiem. Latvijā šāda pieeja joprojām netiek izmantota.
Spiesti pārcelties
Latvijā radītie zinātņietilpīgie uzņēmumi visbiežāk ir spiesti pārreģistrēt savu saimniecisko darbību uz citām valstīm, jo to īpašniekiem pieejamie personiskie līdzekļi ātri izsīkst, bet valsts ar stratēģisku pieeju kavējas. Daži piemēri no pēdējiem gadiem. SpectroMarine, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta spin-off,2 nesen dibināts Nīderlandē ar vietējās attīstības aģentūras palīdzību - NOM.3
"Vietējie investori nav gatavi ieguldīt biotehnoloģijās agrīnā stadijā, savukārt ārvalstu investori sagaida uzņēmuma pārcelšanos uz citu valsti. Mēs daļu darbības pārcēlām uz Saūdu Arābiju, jo Latvijā vienkārši nebija instrumenta, kas ļautu mums turpināt attīstību," skaidro Jekaterina Romanova, zinātņietilpīgā jaunuzņēmuma PrintyMed dibinātāja un izpilddirektore.
Waterson Technologies, RTU spin-off, ir reģistrēts Igaunijā kopš pašiem pirmsākumiem. OLEC, kas attīsta alternatīvu LED/OLED tehnoloģiju, daļu investīciju piesaistīja Lietuvā un norāda, ka iespējams nākotnē būs spiesti to izvēlēties kā galveno vietu uzņēmuma attīstībai. Arī ProtiumTech, Sepsiscan un ORUGA saskaras ar situāciju, kur to tehnoloģijas starptautiski tiek novērtētas augstu, taču Latvijā trūkst piemērotu mehānismu to attīstības finansēšanai, kā rezultātā tiek apsvērta pārcelšanās.
Par organizāciju:
Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija “Startin.LV” ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno vairāk nekā 100 biedrus. Kopš dibināšanas 2016. gadā organizācija aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, tostarp veicinot Jaunuzņēmumu likuma un modernizēta akciju opciju regulējuma pieņemšanu, kas ļauj jaunuzņēmumiem konkurēt par talantiem globālā mērogā.
1 https://liaa.business.gov.lv/atbalsta-iespejas/atbalsts-zinatnietilpigiem-jaunuznemumiem
2 Spin-off ir tehnoloģija vai risinājums, kas ir radies augstskolas vai kādas citas zinātniskās institūcijas iekšienē, un izrotē no tās kā jauns zinātniski ietilpīgs jaunuzņēmums. Tas var rasties universitātē, zinātniski ietilpīgā uzņēmumā vai kādā lielā kompānijā.
3 Investment and Development Agency for the Northern Netherlands
