Šonedēļ Eiropas Parlamentā tiek skatīts arī mandāta projekts, kas paplašinātu pašreizējo likumu darbības jomu attiecībā uz cilvēku tirdzniecības tiešsaistes dimensiju, vēršoties pret seksuālās ekspluatācijas izmantotājiem un veicinot pieprasījuma izskaušanu, iekļaujot arīdzan tehnoloģijās balstītus noziegumus, piemēram, ekspluatāciju un reklāmu, kas notiek sociālajos medijos. Priekšlikumi par izmaiņām likumdošanā attiektos arī uz piespiedu laulībām, nelegālu adopciju, surogātismu reproduktīvai ekspluatācijai un ekspluatāciju bērnu audzināšanas iestādēs. EP deputāti vēlas vērst pastiprinātu uzmanību uz mazāk aizsargātākām grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem.
Lai arī Centrs MARTA ikdienā strādā ar pieaugušiem dzimumā balstītas vardarbības un cilvēku tirdzniecības upuriem, drūmā realitāte liecina, ka bieži vardarbības upuri jau bērnībā ir saskārušies ar vardarbību vai tikuši seksuāli izmantoti. Īpaši neaizsargāta grupa ir ārpusģimenes aprūpes iestādēs augošie bērni un jaunieši. Arīdzan ASV ziņojumā par cilvēktirdzniecību Latvijā bērnunami izcelti kā riska zona – jaunieši, sākot pastāvīgu dzīvi, meklē ne vien iespējas nopelnīt sev iztiku, bet arī emocionālu pieķeršanos, tāpēc, lai jau laikus novērstu to, ka personas, jo īpaši meitenes, kuras ir pakļautas augstākam riskam, nenokļūtu cilvēku tirdzniecības vervētāju tīklos, ļoti būtiski ir veikt skaidrojošu un izglītojošu darbu.
2023. gadā Centrs MARTA un Tiesībsarga darbinieki ar Labklājības ministrijas finansiālu atbalstu apmeklēja 18 ārpusģimenes aprūpes iestādes visā Latvijā, lai izglītotu bērnus un šo iestāžu darbiniekus par cilvēku tirdzniecības riskiem un informētu, kur vērsties pēc palīdzības.
“Jāatzīst, ka kopumā bērnunamos zināšanas un izpratne par cilvēku tirdzniecību ir ļoti zemā līmenī. Rīgas un Pierīgas bērnunamos situācija ir labāka, taču reģioni rada krietni vien lielākas bažas, jo sevišķi Latgale. Visbiežāk bērni ir dzirdējuši par orgānu tirdzniecību, bet par seksuālu ekspluatāciju vai darba spēka ekspluatāciju zina vismazāk. Bija arī jaunietis, kurš dalījās ar sava drauga pieredzi kādā “haltūrā”, kur, iespējams, notikusi cilvēku tirdzniecība. Diemžēl viņš nebija gatavs atklāt vairāk detaļu, tomēr lūdzām draugam izstāstīt, ko dzirdējis mūsu nodarbībā, iedevām arī Centrs MARTA un Tiesībsarga informatīvos bukletus ar kontaktinformāciju, kur vērsties pēc palīdzības,” realitāti bērnunamos ieskicē Centrs MARTA speciālistu komandas vadītāja Linda Saviele.
Savukārt 5. oktobrī Centrs MARTA sadarbībā ar Baltijas jūras valstu padomi un Iekšlietu ministriju rīkoja praktisko darbnīcu “Bērnu-cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana un aizsardzība” dažādu organizāciju un institūciju pārstāvjiem, kuru redzeslokā nonāk bērni. Darbnīcas mērķis – izzināt, kas traucē atpazīt bērnu-cilvēku tirdzniecības upurus, un kāpēc cilvēku tirgotāji netiek pienācīgi sodīti.
Secinājumi – normatīvais regulējums valstī eksistē, taču trūkst tiesībsargājošo iestāžu izpratnes un zināšanu, kā arī piemērotas izglītības skolās, lai paši bērni izprastu, atpazītu un ziņotu. Šķēršļi tam ir gan augstā tolerance pret vardarbību, gan augstais aizspriedumu līmenis, kas traucē pienācīgi palīdzēt, piemēram, pusaudžu meitenēm, kuras cieš no seksuālās ekspluatācijas, nereti vainojot pašu cietušo. Tāpēc jāceļ kompetences un zināšanu līmenis gan organizācijās un institūcijās, kuru darbs ir saistīts ar bērniem, gan sabiedrībā kopumā.
Latvija – cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts
Kā liecina Iekšlietu ministrijas pārskats par cilvēku tirdzniecības situāciju Latvijā 2022. gadā, Latvijā pērn identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri. Salīdzinot ar 2021. gadu, identificēto cilvēku tirdzniecības upuru skaits ir samazinājies, kas skaidrojams ar to, ka 2021. gadā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi, kuros identificēto upuru skaits viena procesa ietvaros bija lielāks nekā 2022. gada kriminālprocesos.
Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, proti, Latvijas valstspiederīgie tiek pakļauti cilvēku tirdzniecībai ārzemēs, bet izplatītākās cilvēku tirdzniecības formas aizvien ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un ekspluatatīvas fiktīvās laulības. Parādās arī jaunas tendences, piemēram, konstatēts gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā.
Centrs MARTA arvien pārliecinās, ka cilvēku tirdzniecības gadījumus Latvijas likumsargājošās institūcijas nedz atpazīst, nedz laikus un efektīvi novirza izmeklēšanai un palīdzības sniegšanai, jo nav vienotas izpratnes par to, kas ir cilvēku tirdzniecība, – jo īpaši cilvēku tirdzniecība seksuālai ekspluatācijai, kas biedrības redzeslokā nonāk visbiežāk un ne vienmēr līdz tam ir tikusi atpazīta.
“Ir daudz aizspriedumu un stereotipu, kas traucē ieraudzīt cietušos gan speciālistiem, gan arī pašiem cietušajiem atpazīt sevi, jo viņi bieži vien to noraksta uz savu likteni. Līdz ar to, ka iztrūkst cietušo personu, kuras būtībā mums ir līdzās, atpazīšana, tad arī trūkst efektīva novirzīšana palīdzībai un izmeklēšanai. Arī tad, kad esam atpazinuši cilvēku tirdzniecību, policija nav naska ierosināt kriminālprocesus un šos gadījumus izmeklēt, jo tie prasa daudz vairāk enerģijas un resursu, kā arī ciešu pārrobežu sadarbību. Mēs redzam, ka bieži vien cilvēku vervētāji un tirgotāji ir nesodīti, jo mēs neesam bijuši veiksmīgi kriminālprocesa ierosināšanā un nozieguma izmeklēšanā,” pauž Centrs MARTA vadītāja Iluta Lāce.
Skaudrs piemērs ir Centrs MARTA gluži nesenā pieredzē esošs cilvēku tirdzniecības upuris, kas tika savervēts seksuālai ekspluatācijai trešajā valstī. Paziņas uzrunāta sociālajos tīklos persona ievainojamības stāvoklī (vientuļais vecāks bez iztikas līdzekļiem) piekrita doties peļņā. Ceļa izdevumi un dzīvošana tika apmaksāti – vienīgais nosacījums, ka ceļā bija jādodas tūdaļ.
Nonākot galamērķī, personai tika atņemti dokumenti un ieslodzīta bordelī, regulāri pakļaujot emocionālai, fiziskai un seksuālai vardarbībai. Kad peļņa no konkrētā upura cilvēku tirgotājam vairs nav bijusi pietiekama, viņš nolēmis viņu pārdot tālāk citam ekspluatatoram fiktīvām laulībām. Tā kā mērķis bija tikt prom no seksuālās ekspluatācijas, persona pildīja visu, ko no viņas prasīja, tostarp, nogādāt somu ekspluatatora radiniekiem. Kā pēcāk atklājās robežpunktā – somā atrodas narkotikas lielā daudzumā, par kuru kontrabandu piesprieda vairākus gadus cietumsoda, kas arī tika izciesti. Ar Centrs MARTA palīdzību cietusī persona nu atrodas drošībā atpakaļ Latvijā, un lai arī kriminālprocess tika ierosināts jau pirms vairākiem gadiem, vervētājs aizvien ir uz brīvām kājām, turpinot būt potenciāls drauds gan cietušajai personai, gan citiem cilvēkiem ievainojamības stāvoklī.
“Tādēļ arī šodien, 18. oktobrī, kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un Iekšlietu Ministriju ar Zviedrijas Karalistes atbalstu mēs rīkojam semināru nozarē strādājošajiem valsts, pašvaldību un nevalstiskais sektora darbiniekiem ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, apzināt trūkumus un izveidot novirzīšanas mehānismu, kas aizsargā cietušās personas un palīdz nozieguma izmeklēšanā,” atklāj Lāce.
Kur vērsties pēc palīdzības?
Ja rodas aizdomas, ka persona ir cilvēku tirdzniecības upuris, jebkurš cilvēks, organizācija vai pati cietusī persona par to var ziņot Valsts policijai. Ja persona nevēlas uzreiz vērsties policijā, tad atbalstu var saņemt arī biedrībās “Centrs MARTA” un “Patvērums “Drošā māja””, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem. To var saņemt personas, kuras kriminālprocesā atzītas par cietušajiem, un personas, ko nevalstisko organizāciju komisija ir atzinusi par cilvēku tirdzniecības upuri.
