Fiziskas sāpes ikdienā izjūt 46,9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Gandrīz trešdaļa (32,3 %) iedzīvotāju izjūt nelielas vai mērenas sāpes, savukārt 14,6 % – vidēji stipras līdz ļoti stipras sāpes. Palielinoties vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri norāda uz fiziskām sāpēm un to intensitātes pieaugumu. Fiziskas sāpes izjūt ceturtdaļa (25,8 %) jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) īpatsvars ir 2,6 reizes lielāks – sāpes jūt 67,5 % senioru.1 Daktere Arnita Melne uzsver, ka sāpes ir kompleksa veselības problēma un tā var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti kopumā gan mājās, gan darbā.
“Ārsts algologs var palīdzēt gan akūtu, gan hronisku sāpju gadījumos. Biežāk gan dati rāda, ka cilvēki pie speciālista griežas ar hroniskām sāpēm, par tādām tiek uzskatītas tādas sāpes, kuras ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Samērā bieži tās ir muguras, galvas, lielo locītavu sāpes, kā arī ilgstoši neskaidras sāpes jebkurā ķermeņa zonā. Uzskatu, ka, ārstējot pacientus un analizējot sāpju rašanās iemeslu, svarīgi problēmai pieiet multidisciplināri – veidot kopainu un sāpju ārstēšanas procesā iesaistīt vairākus speciālistus, ja konkrētajā gadījumā tas nepieciešams,” norāda Vidzemes slimnīcas algologs Arnita Melne.
Pie ilgstošām vai akūtām sāpēm svarīgi atcerēties, ka tās nav jāpacieš, bet svarīgi ir pievērsties to ārstēšanai un meklēt tām cēloni. Mēģinājumi pašiem tikt ar tām galā, lietojot aptiekās pieejamos bezrecepšu medikamentus, nav risinājums. Jāatceras, ka parastiem pretsāpju līdzekļiem ir ļoti daudz blakņu, kuras bieži vien var izrādīties daudz kaitīgākas nekā pamatproblēma. Protams, izvērtējot sāpju biežumu, intensitāti un ilgumu, ir jāpieņem lēmums, vai griezties pie ārsta vai nē. Svarīgi ir arī sev uzdot jautājumu – kā un vai tas maina manu dzīves kvalitāti.
