Vērtējot situāciju satiksmes nozarē, ministrs atzīst, ka “tā būtu kļūda šogad slēgt stacijas. Lēmumam par staciju atvēršanu vai slēgšanu jābūt datos balstītam, ņemot vērā aktualizētu pieprasījumu, tostarp neaizmirstot par sociālo labumu no transporta nodrošināšanas mazapdzīvotās vietās”.
Igaunijas pieredze liecina, ka, saņemot jaunos vilcienus, palielinās arī pasažieru skaits, attiecīgi – piedāvājums rada pieprasījumu. Tas nozīmē, ka šobrīd nebūtu korekti pieņemt lēmumus, kas balstīti neaktualizētā informācijā par pasažieru skaitu.
“Mana nostāja ir vienkārša – šogad nedrīkstētu slēgt nevienu dzelzceļa staciju. Kamēr nepienāks jaunie vilcieni un nebūs izvērtēts jaunais sabiedriskā transporta pieprasījums, tāds lēmums būtu pārsteidzīgs. Dzelzceļam ir jābūt kā valsts sabiedriskā transporta mugurkaulam, tāpēc ir tikai loģiski virzīt cilvēkus uz, nevis prom no pieejamiem vilcienu maršrutiem,” uzsver Briškens.
Vairākas no pieturām, ko plānots slēgt, būtu iespējams padarīt mūsdienīgas un piekļūstamas. Vienlaikus tajās varētu attīstīt urbāno infrastruktūru: pievedceļus, autostāvvietas, apgaismojumu, velo stāvvietas un visiem ērti pieejamas platformas. Tāpat ir pieturas, ko varētu pārvietot, lai tās būtu iedzīvotājiem vieglāk sasniedzamas, vai kurās kā alternatīvu varētu izmantot autobusus, taču, kamēr nav pieejami jaunie vilcieni, būtu pārsteidzīgi tās slēgt pavisam.
“Šādas investīcijas primāri jāveic pašvaldībām, taču Satiksmes ministrija var pašvaldības atbalstīt, tai skaitā ar finansējumu, lai attīstītu infrastruktūru. Šādi risinājumi prasa lielas investīcijas, tāpēc vienmēr ir rūpīgi jāvērtē, kuras ir prioritāras un kurās ir vērts ieguldīt resursus,” norāda Briškens.
Satiksmes ministra izvirzītie prioritārie virzieni ietver to, ka dzelzceļam nākotnē jākļūst par sabiedriskā transporta mugurkaulu, savukārt dažādiem transporta veidiem un pārvadājumu produktiem citam citu jāpapildina, jo tikai tā ir iespējams attīstīt ilgtspējīgu, iedzīvotājiem ērtu un modernu sabiedrisko transportu pilsētvidē un reģionos.
