Ministrs arī norādīja, ka kopumā cīņā ar nelikumīgo migrāciju uz ES robežām ir nepieciešama nepārtraukta un koordinēta sadarbība ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm. R.Kozlovskis arī uzsvēra, ka Latvijas ieskatā ir lietderīgi detalizētāk apsvērt inovatīvas pieejas migrācijas plūsmu pārvaldīšanai.
R.Kozlovskis: “Jāapzinās, ka laikā, kad uz Latvijas robežas turpinās Baltkrievijas varas iestāžu atbalstīts hibrīduzbrukums, mums ir ne tikai jāizbūvē robežžogs, bet arī daudz plašāk jāliek lietā modernās tehnoloģijas, kas palīdzēs robežsargiem vēl operatīvāk reaģēt uz mēģinājumiem nelegāli iekļūt Latvijā un Eiropas Savienībā.”
28. septembra padomes sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija ES migrācijas jautājumā. Situācija ir kritiski pasliktinājusies Centrālās Vidusjūras migrācijas maršrutā, kur dažu dienu laikā Itālijas krastus sasniedza vairāk nekā 11 tūkstoši personu. Eiropas Komisija šā gada 17. septembrī attiecīgi ir nākusi klajā ar 10 punktu plānu turpmākajai rīcībai Lampedūzā, kas iekļauj atbalsta stiprināšanu no ES aģentūru puses, migrantu pārvietošanu brīvprātīgā solidaritātes mehānisma ietvaros un iepriekš noslēgtā ES-Tunisijas saprašanās memoranda īstenošanu praksē.
Tāpat, ievērojot Krievijas izvērsto karu Ukrainā un tā neprognozējamās beigas, padomes sanāksmē ministri panāca politisku vienošanas par lēmumu, kas paredz Ukrainas pilsoņiem un to ģimenes locekļiem līdz 2025.gada 4.martam pagarināt tiesības saņemt pagaidu aizsardzību ES. Šāds lēmums sniedz drošību un paredzamību Ukrainas civiliedzīvotājiem, saņemot dažāda veida atbalstu un tiesības, uzturoties ES, kā arī dod iespējas ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm plānot savu darbu palīdzības sniegšanā. Papildus minētajam dalībvalstu iekšlietu ministri tikās ar Latīņamerikas valstu iekšlietu ministriem, lai pārrunātu sadarbības jautājumus organizētās noziedzības un narkotiku kontrabandas apkarošanas jomās.
