DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Iekšlietu ministrijas Industrijas diena 2025: drošības izaicinājumi, risinājumi un sadarbības iespējas

Publicitātes foto.

Šodien, 10. aprīlī, Iekšlietu ministrijā ar Eiropas Savienības atbalstu notika “Iekšlietu ministrijas Industrijas diena 2025”, kuras mērķis bija rosināt diskusiju par iekšlietu nozarē aktuālajiem jautājumiem, kā arī sniegt iespēju uzņēmējiem un mācību iestādēm iepazīstināt iekšlietu nozares iestādes un sabiedrotos ar tehnoloģiju attīstības tendencēm drošības funkciju stiprināšanā.

Pasākuma atklāšanā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra drošības jomas attīstības nozīmi un ciešākas sadarbības nepieciešamību starp valsts institūcijām un industriju. Viņš norādīja, ka tikai sadarbojoties iespējams rast efektīvākos un mūsdienām atbilstošus risinājumus valsts iekšējās drošības stiprināšanai.

“Šis ir jau ceturtais gads, kad pulcējamies uz Industrijas dienu, un es vēlos pateikties visiem par atsaucību. Iepazīstoties ar industrijas pārstāvju stendiem, redzu, ka ir ļoti daudz dažādu risinājumu, kas ir aktuāli un nepieciešami tieši šodienas drošības izaicinājumu kontekstā,” sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka drošība vienmēr ir bijusi viena no valsts prioritātēm, taču pēdējos gados, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un militārās industrijas attīstību, tās nozīme ir kļuvusi vēl lielāka.

“Latvijai kā nelielai valstij izvirzīt mērķi novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai ir ļoti ambiciozs solis. Tas ir ievērojams ieguldījums, un mums ir svarīgi šo finansējumu izmantot pragmatiski un profesionāli,” norādīja Rihards Kozlovskis, apliecinot ticību Latvijas industrijas potenciālam, un pauda pārliecību, ka vietējie uzņēmumi spēj piedāvāt inovatīvus un aktuālus risinājumus drošības jomā.

Savukārt Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) padomes priekšsēdētājs Māris Krievs savā uzrunā akcentēja atklāta dialoga nozīmi starp industriju un valsts sektora pasūtītājiem, uzsverot, ka šāda veida pasākumi ir būtiski, lai veicinātu savstarpēju izpratni, informācijas apmaiņu un ilgtspējīgu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

M. Krievs akcentēja iekšējās drošības nozīmi, kur sākas mūsu iekšējais spēks un spēja stāties pretī ārējiem draudiem. “Ja nejūtamies droši savās mājās, tad mēs neesam izpildījuši savu uzdevumu,” norādīja Krievs. Pēc viņa teiktā, iekšējā drošība nav tikai policijas, glābšanas dienestu vai robežsardzes kompetencē – tā sevī ietver daudz plašākus aspektus: ticību nākotnei, vārda brīvību, iespējas iegūt izglītību, saņemt medicīniskos pakalpojumus un citi.

Tāpat viņš uzsvēra arī savstarpējas uzticēšanās nozīmi, norādot, ka tikai vienoti mēs varam būt stipri.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja klausīties arī starptautiskā līmeņa eksperta pieredzi. Avital (Avi) Sahar, “SAHAR Agenda and Brand Management” izpilddirektors, dalījās ar savu pieredzi sociālās inženierijas un krīzes vadības jomā, akcentējot mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju pielietojumu. Viņš sniedza ieskatu slepenajās operācijās, jauniem jēdzieniem kognitīvajā karā un uzsvēra nepieciešamību pēc alternatīvām pieejām valdības noturības nodrošināšanai. Sahar arī runāja par psiholoģisko operāciju tendencēm nestandarta situācijās, kā arī par mākslīgā intelekta rīku pielietojamību, iekļaujot reāllaika tehnoloģiju demonstrācijas.

Pasākumā norisinājās divas paneļdiskusijas, kurās piedalījās Iekšlietu ministrijas un iekšlietu nozares iestāžu vadība, kā arī uzņēmumu un mācību iestāžu pārstāvji.

Pirmā paneļdiskusija bija veltīta tematikai “Krīžu gatavība. Darbības nepārtrauktība”. Tās laikā dalībnieki dalījās pieredzē un diskutēja par to, kā organizācijas var efektīvi saglabāt savu darbību dažādu krīžu apstākļos. Tika uzsvērti galvenie pamatprincipi krīžu vadībā, identificēti būtiskākie riski un analizētas iespējas, ko iespējams darīt jau šodien, lai stiprinātu sagatavotību. Tāpat tika akcentēts nepieciešamais ilgtermiņa plānošanas darbs un diskutēts par to, vai pieejamie resursi – gan cilvēkresursi, gan infrastruktūra – tiek izmantoti pietiekami efektīvi.

Otra paneļdiskusija – “Kopīgi drošībai. Riski un iespējas”. Tajā uzmanība tika pievērsta drošības stiprināšanai, īpaši kontekstā ar mainīgajiem riskiem, tehnoloģiju attīstību un sadarbības formu pārskatīšanu. Diskusijā tika akcentēta nepieciešamība palielināt pieejamo resursu – tai skaitā personāla – ietekmi, iesaistot papildu sadarbības partnerus un efektīvāk izmantojot tehnoloģiskās iespējas.

Noslēgumā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs pateicās Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF) par veiksmīgu sadarbību Industrijas dienas  organizēšanā. Valsts sekretārs uzsvēra, ka šobrīd mēs esam sasnieguši stadiju, kur varam droši teikt, ka esam gatavi rīkoties krīzes situācijās. D. Trofimos norādīja, ka šī gatavība ir atkarīga no loģiskas un racionālas līderības, kad spējam skaidri izskaidrot, kāpēc tieši šī institūcija vai persona ir atbildīga par konkrētajām darbībām.

DAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norādīja, ka pēdējo gadu laikā sadarbība starp Iekšlietu ministriju un DAIF nav bijusi tikai ierastā Industrijas diena, bet ir notikusi pastāvīgi, strādājot arī pie kriminālizmeklēšanas, kiberaizsardzības, dronu un pretdronu sistēmām, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzības un patvertņu jautājumiem. “Mums vēl ir daudz darba priekšā, un paldies visiem, kas dalās ar savām idejām,” teica Egle.

Pasākumā piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, Ministru Prezidentes padomnieks Nacionālās drošības jautājumos, DAIF Latvija padomes priekšsēdētājs Māris Krievs un DAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, Airis Rikveilis, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un asociētā profesore, Sociālo zinātņu pētniecības centra vadošā pētniece Karina Palkova, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, Galvenās pārvaldes priekšnieks Juris Martukāns, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktors Aksels Roshofs, SIA “VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un SIA “Interspiro” pārdošanas direktors Māris Auders.

Visu dienu pasākuma dalībniekiem tika piedāvāta unikāla iespēja iepazīties ar industrijas un pētniecības iestāžu ekspozīciju Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa iekšpagalmā.  

Iekšlietu ministrija un DAIF izsaka pateicību pētniecības iestādēm un drošības industrijas komersantiem par piedalīšanos nozīmīgajā pasākumā.

Pasākums jau ceturto gadu tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF Latvija).

Pasākumu līdzfinansē Eiropas Savienība.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI