EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, atklājot debates, teica: "Eiropas Savienība šodien ir stiprāka un vienotāka nekā jebkad agrāk. Pasaule mainās, un arī Eiropai ir jāpielāgojas un jāmainās tai līdzi. Mums jāturpina censties, lai Eiropa kļūtu par vietu, kur visiem vienlīdzīgas iespējas, piekļuve un labklājība, un kur ikviens var īstenot savu potenciālu. Mums jāturpina reformas. Lai ko mēs darītu, mums allaž ir jāturpina ņemt vērā to, kas rūp cilvēkiem."
Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena sacīja, ka kopš 2019. gada, kad viņa pirmo reizi iepazīstināja ar savu programmu, ES ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. "Mēs esam īstenojuši vairāk nekā 90 % no toreiz izklāstītajām politiskajām pamatnostādnēm".
Attiecībā uz zaļo kursu un Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju un vienlaikus konkurētspējas saglabāšanu, viņa paziņoja, ka Komisija uzsāks antisubsidēšanas izmeklēšanu par Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem. "Mums ir jāaizstāvas pret negodīgu praksi," viņa teica.
Fon der Leiena arī norādīja, ka lauksaimniekiem, ģimenēm un rūpniecībai ir svarīgi, lai pāreja būtu taisnīga, un "Eiropa darīs visu, lai saglabātu savu konkurētspēju". Viņa paziņoja, ka turpmāk neatkarīga padome ikvienam jaunam tiesību aktam veiks konkurētspējas izvērtēšanu.
Runājot par mākslīgo intelektu (MI), fon der Leiena sacīja, ka MI uzlabos veselības aprūpi, palielinās produktivitāti un palīdzēs risināt klimata pārmaiņas. Komisijas "galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai MI attīstītos pārredzami un atbildīgi, un lai tā centrā paliktu cilvēks".
Attiecībā uz Ukrainu viņa paziņoja, ka Komisija ierosinās pagarināt ES pagaidu aizsardzību ukraiņiem un četru gadu laikā piešķirs papildu 50 miljardus eiro investīcijām un reformām. "Mūsu atbalsts Ukrainai pastāvēs."
Komisijas priekšsēdētāja savā uzrunā minēja arī tiesiskumu, paplašināšanos, migrāciju, ES un Āfrikas attiecības, “Global Gateway” iniciatīvu, klimata pārmaiņas, nodrošinājumu ar pārtiku un gaidāmo sociālo partneru samitu.
Viņas uzrunu pilnībā varat noskatīties šeit.
Politisko grupu vadītāju atbildes
- Manfreds Vēbers (EPP, Vācija) uzsvēra trīs prioritātes Eiropai: pirmkārt, ekonomikas izaugsme un konkurētspēja. "Mums ir vajadzīgas darbavietas, pienācīgi ienākumi, labklājība un rūpniecība". Viņš atzinīgi vērtējot ES pasākumus ar mērķi samazināt birokrātiju, ieguldīt inovācijā un attīstīt tirdzniecības attiecības. Kā otro viņš uzsvēra migrāciju, norādot, ka Eiropai pašai jāizlemj, kas drīkst šķērsot tās robežas, un uzsvēra, ka bēgļu aizsardzība ir “Eiropas gēns”. Treškārt, viņš norādīja, ka ir jāveido Eiropas aizsardzības savienība, un ir vajadzīgs "optimisms, vīzija, vērtības un gatavība spert soli tālāk, lai kļūtu par īstu Eiropas Savienību".
- Irače Garsija (S&D, Spānija) sacīja, ka ES galvenajai prioritātei jābūt rūpniecības atjaunošanai ar mērķi panākt stratēģisku autonomiju, vienlaikus veicinot zaļo pāreju, lai apturētu klimata pārmaiņas. Viņa pateicās fon der Leienai par nelokāmo atbalstu zaļajam kursam, bet pauda nožēlu, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība ES sociālā pīlāra konsolidācijai. Garsija aicināja iekļaut dzimumu vardarbību ES noziegumu sarakstā un izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu finansēt Ukrainas atjaunošanu. Tāpat viņa mudināja ES panākt vienošanos par migrāciju un uzsvēra, ka "eiropiešu nauda nedrīkst nonākt kabatās tām valdībām, kuras pārkāpj cilvēku pamattiesības".
- Stefans Sežūrns (Renew, Francija) uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas vērtīgāk izmantot atlikušos likumdevēja pilnvaru termiņa mēnešus. Viņaprāt, pasākumi, ko ES īstenojusi, reaģējot uz pandēmiju, Krievijas agresiju pret Ukrainu un ceļā uz Eiropas zaļo kursu, bijuši pareizi. Vienlaikus viņš pieprasīja, lai ES pievērstos Eiropas reindustrializācijai, un norādīja, ka ES tagad ir pieņēmusi likumus “digitālo mežonīgo rietumu" regulēšanai. Sežūrns arī norādīja, ka ir vajadzīgs rast ilgtspējīgu risinājumu migrācijas jautājumiem, kritizēja "toksisko" vienprātības principu Padomē un mudināja Eiropu ņemt vērā Polijas un Ungārijas tiesnešu palīdzības saucienus.
- Filips Lambērs (Zaļie/EFA, Beļģija) kritizēja "tos, kas aicina iepauzēt" ar klimata un vides tiesību aktu izstrādi. "Mēs nepavēlam dabai (...) neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē, mūsu planētas spējas, ko tā var izturēt un ko tā var dot, ir ierobežotas". Ekoloģiskā pāreja ir "vienīgā ekonomiskā iespēja Eiropai". Lambērs arī aicināja Eiropas Komisiju pievērsties mājokļu problēmām un pastiprināt pretošanos tiesiskuma pārkāpumiem, "turklāt ne tikai Polijā vai Ungārijā".
- "Vai ES šodien ir labākā stāvoklī nekā pirms divdesmit gadiem?" jautāja Rišards Legutko (ECR, Polija). "Atbilde ir "nē", jo nestabilitāte un nenoteiktība ir lielākas nekā jebkad agrāk un inflācija ir augsta." Cilvēku kontrabanda plaukst, zaļais kurss ir dārga ekstravagance, ES kopējā parāda izmaksas būs divreiz lielākas, nekā prognozēts, un ES budžets ir drupās. Komisija sliecas uz oligarhiju, iejaucas nacionālajās politikās un cenšas gāzt valdības, kas tai nepatīk, padarot tiesiskuma jēdzienu par karikatūru, viņš noslēdza.
- Savukārt Marko Zanni (ID, Itālija) sacīja, ka zaļais kurss piedāvā Eiropas Savienībai "vēsturisku iespēju pāriet no ideoloģijas uz pragmatiku", un klimata pārmaiņu problēma mums ir jārisina, nekaitējot "mūsu lauksaimniekiem, uzņēmumiem vai ēku īpašniekiem". Runājot par izziņoto izmeklēšanu par ārvalstu subsīdijām, Zanni kungs apšaubīja tās lietderību, jo “mums jau tāpat zināms, ka Ķīna konkurē negodīgi”. Runājot par migrāciju: kamēr ES nespēs vienoties, ka “tiem, kam nav tiesību iebraukt, ir jāpaliek ārpusē", migrācijas problēmu mēs neatrisināsim.
- Martins Širdevāns (Kreiso grupa, Vācija) teica: "Politikas panākumu patiesā mēraukla ir sabiedrības vairākuma reālā situācija, nevis politiķu daiļrunība." Neraugoties uz skaistajiem solījumiem, daudzu eiropiešu realitāte joprojām ir drūma, jo dzīves dārdzība pieaug un reālās algas samazinās. Viņš uzsvēra grūtības, kurās atrodas darba ņēmēji, vientuļās mātes un pensionāri, apsūdzot Komisiju, ka tās vadītā Eiropa aizvien vairāk kalpo korporācijām, nevis saviem pilsoņiem. "95 miljoni iedzīvotāju Eiropas Savienībā pakļauti nabadzības riskam," viņš teica.
Debates pilnā apjomā var noskatīties šeit.
