Mazo ērgļu mātīte Rasa 30. aprīlī izdēja olu, taču tēviņš Roznieks nenesa uz ligzdu barību un līdz ar to ligzda tika pamesta. Pēc ilgāka pārtraukuma – augusta pirmajās dienās – mazo ērgļu ligzdā atkal vērojama rosība.
“Vispirms tēviņš Roznieks uz ligzdu atnesa strupasti un uzcienāja ar to mātīti. Pēc tam abi putni aktīvi pušķoja ligzdu ar svaigiem egļu zariem. Šāda uzvedība mazajiem ērgļiem ir raksturīga, kad ligzdošanas sezonas nogalē tie būvē jaunu vai pušķo esošo ligzdu, kurā tie parasti ligzdo nākamajā ligzdošanas sezonā,” skaidro ornitologs, vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Augusta sākumā noslēdzies arī LVM organizētais mazo ērgļu monitorings sešos parauglaukumos dažādos Latvijas reģionos. Iegūtā informācija liecina par atšķirīgām ligzdošanas sekmēm un klātesošo pāru skaitu parauglaukumos.
“Kurzemes parauglaukumā ar nelielām zālāju platībām mazo ērgļu skaits un ligzdošanas sekmes ir būtiski samazinājušās. Turpretim citos parauglaukumos, kuros ir barības ieguvei piemērotas un salīdzinoši lielas zālāju platības, pāru skaits ir stabils vai pat pieaugošs, un arī ligzdošanas sekmes atbilst vai pārsniedz parauglaukumu vidējos rādītājus,” vērtē U. Bergmanis.
Vienlaikus monitoringa laikā konstatēta arī salīdzinoši bieža ligzdu izpostīšana. Tas skaidrojams ar mazo ērgļu dabisko ienaidnieku – meža caunu, vistu vanagu un jūras ērgļu – populāciju pieaugumu. Dabiskie ienaidnieki no ligzdām aiznes un saplosa jau praktiski pieaugušus jaunos mazos ērgļus.
