No Latvijas ievēlēto EP deputātu ceturtajā darba gadā paveiktais

Paveiktais

Ieguvums

Transporta komitejas ziņojuma “Par rīcības plānu tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa transporta pasažieru pārvadājumu veicināšanai” ēnu ziņotājs

Pašlaik tiek ieguldīts daudz līdzekļu, lai par Eiropas pasažieru pārvadājumu mugurkaulu kļūtu dzelzceļš, un Latvijai tam jābūt gatavai.

Šī dokumenta mērķis ir drošas un pilnībā sadarbspējīgas vienotas Eiropas dzelzceļa sistēmas izveide, ilgtspējas uzlabošana, multimodālas biļešu pārdošanas veicināšana, darbavietu radīšana un savienojamības veicināšana starp Eiropas valstīm un reģioniem. Tāpat būtiska loma šim dokumentam ir pasažieru tiesību aizsardzībā.

Transporta komitejas atzinuma par “Lielas noslodzes transportlīdzekļu CO ₂ emisiju standartu pārskatīšana” sagatavotājs

Šis dokuments tuvākajos gados pilnībā mainīs visu kravas transporta nozari, jo pārvadātājiem pakāpeniski būs jāaizstāj esošās iekšdedzes dzinēju kravas automašīnas ar jaunāku tehnoloģiju automašīnām. Eiropas transporta nozarei ir jāatjauno autotransports, pakāpeniski ieviešot jaunas tehnoloģijas (elektriskie/ūdeņraža elementi un ūdeņradis).

Rakstisks jautājums Eiropas Komisijai "Slikti sanitārie apstākļi, zems drošības līmenis un stāvvietu trūkums kravas automobiļu vadītājiem paredzētās atpūtas zonās".

Šī jautājuma mērķis ir uzlabot kravas automobiļu vadītāju darba apstākļus arī Latvijā. Tā kā infrastruktūra ir sliktā stāvoklī un drošības līmenis, jo īpaši atpūtas zonās un stāvvietās, ir zems, arvien mazāks skaits cilvēku ir gatavi strādāt par kravas automobiļu vadītājiem.

Paveiktais

Ieguvums

Iekšējā tirgus komitejā Ivara Ijaba vadībā pieņemts likumprojekts par Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanu ar kopīgiem aizsardzības iepirkumiem.

Latvija būs drošāka, jo palielināsies Eiropas aizsardzības rūpniecības jauda un valstis par zemāku cenu varēs nodrošināt labākus ieročus Latvijas, Ukrainas un visas Eiropas aizsardzībai.

Rūpniecības, enerģētikas un pētniecības komitejā Ivara Ijaba vadībā pieņemts likumprojekts par Eiropas valstu un pašvaldību iestāžu IT sistēmu sadarbspēju un, deputātam līdzdarbojoties, pabeigts Eiropas mikroshēmu likums un atbalsta programma, likumi par produktu ekodizainu, un par informācijas drošību ES iestādēs.

Valsts un pašvaldību informācijas sistēmām visā ES  spēs “sarunāties” un sadarboties savā starpā un ātrāk un raitāk sniegt pakalpojumus cilvēkiem un uzņēmumiem Latvijā un visā Eiropā. Šīm sistēmām un visām citām nozarēm nepieciešamās mikroshēmas vairāk radīs un ražos Eiropā, tādējādi palielinot drošību un samazinot neakarību no Ķīnas. Arī  Latvijā attīstīsies zinātība mikroshēmu jomā. Savukārt visām precēm Eiropas Savienībā būs spēkā prasība tās ilgāk spēt lietot, vienkāršāk remontēt un tās neiznīcināt

Kā Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis strādājis pie likumiem par banku zibmaksājumiem, par datu vākšanu un kopīgošanu par īstermiņa īres pakalpojumiem un naudas atmazgāšanas novēršanas likumu pakotnes.

Visu cilvēku un uzņēmumi visi maksājumi visās bankās Eiropā tiks izpildīti 10 sekunžu laikā jebkurā laikā. Pilsētās būs pārskatāmākas un skaidrākas ziņas par dzīvokļviesnīcu tirgu. Dažādas atšķirības dalībvalstu likumu starpā vairs nevarēs izmantot naudas atmazgāšanai vai ļaunprātīgai nodokļu nemaksāšanai.

Paveiktais

Ieguvums

EP apstiprinājis jau otro deputātes Sandras Kalnietes sagatavoto ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Ārvalstu centieni destabilizēt situāciju rada pieaugošus draudus, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un Krievijas sākto brutālo karu Ukrainā. Ziņojums ietver rekomendācijas ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kuru rada ļaunprātīgas manipulācijas ar informāciju.

Tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod savas dzīvības, cīnoties par savu brīvību un visas Eiropas drošību. Pateicoties ziņojumiem Eiropas Parlamentā, notiek efektīvāka un ātrāka rīcība ES un dalībvalstīs, lai novērstu manipulācijas ar informāciju un pasargātu cilvēku prātus no informācijas kara ietekmes un sekām – ātrāk tiek izstrādātas virkne likumdošanas iniciatīvu, tai skaitā Eiropas Komisija nāks klajā ar pamatīgāku plānu ārvalstu ietekmes mazināšanai.

Pateicoties deputātes Sandras Kalnietes darbam daudzu gadu garumā un ciešai sadarbībai ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, 2023. gada 14. jūnijā Eiropas Parlamentā pirmo reizi oficiālā piemiņas ceremonijā godināti padomju masu deportāciju upuri un represijās cietušie. Uz Sibīriju izsūtītos oficiālā ceremonijā Eiropas Parlamentā turpmāk pieminēs katru gadu, rīkojot deportēto vārdu lasīšanu.

Baltijas un Austrumeiropas valstis beidzot sasniegušas tādu sapratnes līmeni Eiropas Parlamentā, Eiropas politiskajā elitē un akadēmiskajā sabiedrībā, ka pirmo reizi EP notikusi oficiāla piemiņas ceremonija.

Līdzās Eiropas Parlamenta rezolūcijām, ar kurām Krievija un Baltkrievija ir pasludinātas par valstīm, kas sponsorē terorismu, Eiropas Parlamenta Starptautiskā tirdzniecības komiteja, kurā par Ukrainas jautājumiem ir atbildīga deputāte Sandra Kalniete, paātrinātā kārtībā panākusi Eiropas Parlamenta atbalstu lēmumam par 18 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību Ukrainai, kas palīdz valstij kara apstākļos segt ievērojamu daļu no īstermiņa finansējuma vajadzībām un saglabāt stabilitāti.

Nodrošināts pastāvīgs un efektīvs Eiropas atbalsts Ukrainai visos līmeņos un ar visiem Eiropas rīcībā esošajiem instrumentiem — ne tikai ar ieročiem un sankcijām pret agresorvalsti Krieviju, bet arī tirdzniecībā, lai palīdzētu Ukrainas ekonomikai. Nodrošināts pastāvīgs atbalsts Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai, izdarīts spiediens papildu sankciju ieviešanai pret Baltkrieviju.

Paveiktais

Ieguvums

Ēnu ziņotājas darbs pie atjauninātiem noteikumiem attiecībā uz virszemes un pazemes ūdeņiem. Eiropā ir gandrīz 100 tūkstoši virszemes ūdensobjektu, tai skaitā upju un ezeru, kā arī 12 tūkstoši pazemes ūdensobjektu, kas ir svarīgi gan kā dzeramā ūdens avots, gan arī pilda savu lomu veselīgas ekosistēmas nodrošināšanai. Pieņemtie noteikumi paredz virzību uz tīrāku ūdeni visā ES, tostarp papildinot un stiprinot piesārņotāju sarakstu ar vielām, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un cilvēka veselību.

Kaitīgās vielas, kas nonāk ūdenī, tiks uzraudzītas vēl stingrāk un lielākā apjomā. Līdz ar to iedzīvotājiem būs pieejams vēl tīrāks un drošāks ūdens. Pateicoties D. Melbārdes iniciatīvai, Eiropas Savienības līmenī tiks izveidots arī ūdens monitorēšanas mehānisms, kuram dalībvalstis pēc savas iniciatīvas varēs deleģēt daļu no ūdens uzraudzības funkcijām, lai mazinātu budžeta un administratīvo slogu.

Kā Kultūras komitejas deputāte pilotprojekta ietvaros ir izcīnījusi Eiropas reģionālajiem un vietējiem medijiem 2 miljonus ES finansējuma. Eiropas Žurnālistu federācijas vadītā projekta “Vietējie mediji demokrātijai” ietvaros šogad 1,2 miljoni eiro ir pieejami medijiem projektu konkursos. Projektā arī plānots kartēt ES vietējos un reģionālos medijus, lai atklātu, kurās teritorijās veidojas “ziņu tuksneši”, kā arī izpētīt efektīvākās valsts atbalsta formas.

Citu valstu pieredze noderēs Latvijai, strādājot pie jauniem atbalsta mehānismiem vietējiem un reģionālajiem medijiem. Tāpat D. Melbārde cer, ka vietējie un reģionālie mediji no Latvijas veiksmīgi startēs un saņems tik nepieciešamo ES finansējumu.

Kā Kultūras komitejas deputāte pilotprojekta ietvaros panākusi arī mērķētu ES atbalstu trimdā esošajiem Ukrainas, kā arī no kaimiņvalstu autoritārajiem režīmiem aizbēgušajiem brīvajiem medijiem.

Patlaban jau divas Latvijas mediju organizācijas saņem mērķētu ES finansējumu darbam ar neatkarīgajiem žurnālistiem, kas turpina pretstāvēt Kremlim.

Paveiktais

Ieguvums

Kā Budžeta komitejas pastāvīgais ziņotājs vada Finanšu regulas jeb ES naudas pārvaldes un piešķiršanas noteikumu pārskatīšanu, tāpat vada sarunu procedūru komiteju līmenī un Parlamenta delegāciju trialogos ar Komisiju un valstu valdībām.

- Elektroniskas sistēmas izveide, kas palielinās ES naudas izmantošanas pārredzamību un kontroli un novērsīs korupciju, krāpšanu un citus pārkāpumus.

- Pastiprināti noteikumi par interešu konfliktu novēršanu, kas liegtu augsta līmeņa amatpersonām gūt personisku labumu no ES naudas izmantošanas.
- ES naudas saņēmējiem jāievēro sociālie standarti - taisnīgs atalgojums, sociālās garantijas u.c. Tas ir svarīgi darba ņēmēju interešu aizsardzībai Latvijā.

Kā ziņotājs par Eiropas Parlamenta 2024. gada budžetu uzsvēra pilsoniskās izglītības un visu ES pilsoņu iekļaušanas svarīgumu, izmantojot vairākas programmas, kurās iesaistītas vietējās kopienas un mazākumtautības, skolas un universitātes.

Finanšu resursi informācijas sagatavošanai,  sniegšanai un izplatīšanai minoritāšu valodās ar mērķi sniegt informāciju iedzīvotājiem arī krievu valodā. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju Baltijas valstīs pēc Krievijas kara Ukrainā sākuma.

Atbilstoši S&D grupas vērtībām EP aizstāv Lūgumrakstu komitejā iesniegtu petīciju ar vairāk nekā 4500 parakstiem, kuras mērķis ir panākt, lai Latvija automātiski piešķirtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš ir bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, neprasot valodas zināšanas un minimālo ienākumu līmeni.

Prasības apmierināšanas gadījumā tiktu pārtraukti normatīvā akta "Grozījumi Imigrācijas likumā" pieņemšanas rezultātā radītie likuma subjektu tiesību aizskārumi, kas ir pretrunā ar ES Pamattiesību hartas, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem.

Paveiktais

Ieguvums

Aktīvs darbs, lai turpinātu palīdzēt Ukrainai karā pret agresoru Krieviju. I. Vaidere izstrādāja pilotprojektu un tam no ES 2023. gada budžeta panāca pusmiljonu eiro, lai tiktu veikts pētījums par juridiskajām iespējām, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Krievijas līdzekļus. Tikai neliela daļa iesniegto pilotprojektu tiek atzīti par tik kvalitatīviem un svarīgiem, lai tiem piešķirtu finansējumu.

Atbalsts Ukrainai stiprina arī Latvijas drošību. I. Vaideres pilotprojekts atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju un novirzīšanu Ukrainai, kas līdz šim ritējusi gausi. Pētījums palīdzēs ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajiem, un Krievijas noziegumiem. Tas nodrošinās, ka agresors maksā par kara postījumu novēršanu. Turklāt uzlabosies ES sankciju efektivitāte arī pret citiem noziedzīgiem indivīdiem un organizācijām.

Ik gadu ES trešdaļa pārtikas 132 miljardu eiro vērtībā tiek izmesta, izšķērdējot naudu, cilvēku darbu un lieki radot emisijas. I. Vaidere izstrādāja pilotprojektu un tam no ES budžeta panāca teju miljonu eiro, lai tiktu mazināta pārtikas nonākšana atkritumos mājsaimniecībās un patērētāju līmenī. Tas ļāvis ekspertiem apkopot labās prakses piemērus pārtikas atkritumu novēršanai, kas pierādījuši efektivitāti, un rezultējies praktiskos ieteikumos, ko I. Vaidere prezentējusi Latvijā un starptautiski.

Tieši mājsaimniecībās un patērētāju līmenī tiek radīta vairāk nekā puse no visiem pārtikas atkritumiem. Izstrādātie risinājumi ir praktisks ieguvums Latvijai un visai ES, jo palīdzēs īstenot veiksmīgākas pārtikas atkritumu samazināšanas programmas gan nacionālā, gan vietējā līmenī, piemēram, mājsaimniecībās un skolās. Tas nozīmē ekonomiska, vides un sociāla rakstura ieguvumus. Balstoties uz paveikto, tiks ieviesti saistoši pārtikas atkritumu samazināšanas mērķi ES dalībvalstīm.

Latvijā pēdējos gados kreditēšana un finansējuma pieejamība uzņēmumiem bijusi nepietiekama, kas kavējis tautsaimniecības izaugsmi. Ekonomikas komitejā I. Vaidere strādā pie vairāku ES kapitāla tirgus likumu uzlabošanas, lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu uzņēmumu, it īpaši mazo uzņēmumu, dalību biržā.

Jaunie noteikumi palīdzēs uzņēmumiem biržā piesaistīt investoru līdzekļus attīstībai. Tādējādi arī iedzīvotāji savus iekrājumus, kas pašlaik banku depozītos sniedz minimālu peļņu, varēs ieguldīt Latvijas ekonomikas izaugsmē. ES mērogā uzlabotie likumi ļaus uzņēmumiem gadā ietaupīt teju 200 miljonus eiro.

Paveiktais

Ieguvums

Eiropas Parlamentam strādājot pie priekšlikumiem regulai un direktīvai, kas palīdz cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, atbalstīts Roberta Zīles aicinājums visā Eiropas Savienībā aizliegt pilsonības tirgošanu un uzturēšanās atļauju piešķiršanu pret investīcijām. 

Uzlabota drošības situācija Latvijā un visā ES.

Darbs EP priekšsēdētāja vietnieka amatā Robertam Zīlem devis iespēju aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamenta ietekmīgākajos lēmumu pieņemšanas formātos, kā arī vadīt EP sēdes latviešu valodā.

Labāka Latvijas interešu aizstāvība EP.

Kopš "Rail Baltica" projekta pirmsākumiem Roberts Zīle aktīvi veicinājis tā attīstību un turpina to darīt joprojām, kad projekts jau sasniedzis būvniecības fāzi. Roberta Zīles izveidotā "Rail Baltica" draugu grupu regulāri turpina tikties un sekot līdzi projekta norisei. Kad Latvijā viesojās EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, arī viņa kopā ar Robertu Zīli piedalījās sarunās par "Rail Baltica" projektu.

Plašāks politisks atbalsts “Rail Baltica” projekta īstenošanai.

Paveiktais

Ieguvums

Popularizējusi EP Lūgumrakstu komitejas darbu, iepazīstinot cilvēkus ar iespējām vērsties šajā komitejā. Noveda līdz izskatīšanai Vecmīlgrāvja iedzīvotāju lūgumrakstu par ostas darbības radītām ekoloģiskām problēmām, pievēršot tām Eiropas Komisijas uzmanību.

Iedzīvotāju interešu aizstāvība EP.

EP organizēja starptautisku konferenci “Uzticības veidošanas pasākumi asas polarizācijas apstākļos Eiropā”

Pievērsta plašāka uzmanība dažādu kultūru pārstāvju savstarpējo attiecību jautājumiem Eiropā.

Lūgumrakstu komitejā piedalījusies ziņojuma par Covid-19 pandēmijas sekām un sniegtajām mācībām sagatavošanā. Ziņojumā aicināts turpmāk nepieļaut tādus cilvēktiesību pārkāpumus, kādi Latvijā un citur ES fiksēti pandēmijas laikā

Stiprināta cilvēktiesību ievērošana ES.