ĪSUMĀ
-
Parlaments izklāsta savu redzējumu par spēcīgāku un labāk integrētu ES aizsardzības vienoto tirgu.
-
“Pērc Eiropas preci” pieeja, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību.
-
Nepieciešami skaidrāki mērķi, pārvaldība, termiņi un finansējums Eiropas gatavības pamatprojektiem.
Pirmajā ziņojumā deputāti izklāstīja redzējumu par spēcīgāku un labāk integrētu ES aizsardzības vienoto tirgu, lai veidotu uzticamu atturēšanu un stiprinātu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (EDTIB).Viņi aicina palielināt un pastāvīgi nodrošināt ES finansējumu, izveidot kopīgu iepirkumu un aprites cikla pārvaldību, vienkāršot noteikumus un stimulus pārrobežu integrācijai, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem. Ziņojumā norādīts, ka tas ļautu efektīvāk izmantot aizsardzības izdevumus, stiprinātu konkurētspēju un uzlabotu stratēģisko suverenitāti un noturību.
Deputāti atbalsta pieeju “pērc Eiropas preci” aizsardzības iepirkumos, lai tā stiprinātu EDTIB, padarītu pieprasījumu paredzamāku, veicinātu investīcijas pētniecībā un izstrādē (R&D) un palielinātu ražošanu. Ukraina būtu jāuzskata par ES aizsardzības tirgus neatņemamu daļu. Ziņojumā arī uzsvērts, ka ir jāreformē aizsardzības iepirkumu noteikumi, jāuzlabo spēkā esošo direktīvu īstenošana un jāvienkāršo aizsardzības ražojumu sūtījumi ES iekšienē, izmantojot saskaņotu licencēšanu, sertifikāciju un drošības pielaižu savstarpēju atzīšanu. Deputāti uzsver, ka ir jāaizsargā godīga konkurence un jāizvairās no pārmērīgām valstu subsīdijām, kas varētu sadrumstalot vienoto tirgu, jo īpaši kaitējot maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazākām ES dalībvalstīm.
Vairāk lasiet šeit.
“Jaunajā pasaules kārtībā, kurā dominē lielvaras, Eiropas vienotais aizsardzības tirgus ir steidzama nepieciešamība. Tikai pilnībā izmantojot vienotā tirgus potenciālu, mēs varam izveidot aizsardzības sistēmu, kurā katrs ieguldītais eiro nodrošina lielāko atdevi. Eiropas autonomija sākas ar vienotu aizsardzības tirgu,” sacīja ziņotājs Tobiass Krēmers (S&D, Vācija).
Ieteikumi Eiropas aizsardzības pamatprojektiem
Otrajā ziņojumā Parlaments uzsver, ka ES dalībvalstis saskaras ar nopietniem un pastāvīgiem aizsardzības spēju trūkumiem, jo īpaši pretgaisa un pretraķešu aizsardzības, artilērijas, raķešu un munīcijas, dronu un pretdronu sistēmu, stratēģisko veicinātāju (tostarp kosmosa un kritiskās infrastruktūras), militārās mobilitātes, kiberkara, mākslīgā intelekta, elektroniskās karadarbības un sauszemes un jūras kaujas spēju jomās. Deputāti norāda, ka šīs nepilnības ievērojami vājina ES spēju novērst draudus un uzturēt plaša mēroga un ilgstošas militārās operācijas, ņemot vērā pieaugošo hibrīdkara un konvencionālā kara risku. Būtisku spēju nepietiekamība būtu jānovērš, piemēram, uzlabojot Eiropas sadarbību stratēģiskos un rūpniecības jautājumos, koordinējot plānošanu un veicot mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu aizsardzības gatavību.
Deputāti arī aicina iesaistītās ES dalībvalstis ātri uzsākt Eiropas gatavības pamatprojektus. Viņi mudina Eiropas Komisiju precizēt piedāvāto iniciatīvu – Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvas, Austrumu flanga sardzes, Gaisa telpas aizsardzības vairoga un Kosmosa aizsardzības vairoga – mērķus, pārvaldību, termiņus un finansējumu.
Vairāk lasiet šeit.
Konflikti šodien rada pavisam jaunus draudus. Jaunās tehnoloģijas pārveido stratēģijas, liekot virzīties uz nelielām un decentralizētām sistēmām, kā to parāda droni, ar mākslīgo intelektu iespējoti ieroči, viedās mīnas un pārnēsājamas raķešu sistēmas. Mainās pat cilvēka loma. Tas, ko Eiropa var darīt – ātri un kopā ar dalībvalstīm stiprināt tehnoloģiju attīstību, lai izveidotu kopīgu arhitektūru – integrētu vadības, kontroles, komunikācijas, izlūkošanas un novērošanas sistēmu –, kas dotu iespēju Eiropas spēkiem efektīvi un saskaņoti rīkoties kopā, īstenojot kopīgas operācijas starp visām valstīm un kopā ar NATO,” sacīja ziņotāja Luča Anunciata (S&D, Itālija).
Ziņojumu pieņēma, 393 deputātiem balsojot par, 169 – pret un 67 deputātiem atturoties.
