Organizācijas, kuras ilggadīgi un aktīvi atbalsta Latvijas neatkarīgos medijus un to darbiniekus, savā iesniegumā uzsver, ka pašreizējā NEPLP sastāva īstenotā prakse ir pretēja sabiedrības, tajā skaitā mediju interesēm. NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, rada nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai, graujot mediju neatkarību.
Tā vietā, lai padome nodrošinātu savus pamata uzdevumus - vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas diskusijas uzturēšanu medijos -, tā cenšas sodīt plašsaziņas līdzekļus. Turklāt sods medijiem tiek piemērots par godprātīgu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 24. panta ceturtās daļas ievērošanu, proti, medijiem savā darbā nodrošinot viedokļa apmaiņu ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.
“Jāatzīst, ka NEPLP pašreizējais sastāvs konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, vēršoties pret medijiem un žurnālistiem, cenšoties ierobežot viņu tiesības uz vārda brīvību, un cenšoties ierobežot mediju tiesības darīt savu darbu. Padome, pārkāpjot savas pilnvaras, tiecas regulēt visu informācijas telpu. Gadījums ar padomes piemēroto administratīvo sodu TVNET GRUPAI par it kā neatbilstošu vārda “deportācija” lietošanu ir pēdējais piliens, lai visas vadošās un aktīvi strādājošās mediju organizācijas mobilizētos aizsargāt vārda brīvību Latvijā, novēršot jebkādas cenzūras pazīmes Latvijas mediju vidē. Jau ilgstoši neesam sadzirdēti, taču šis gadījums pielicis treknu punktu mūsu iecietības mēram. Demokrātiskas sabiedrības pamats ir mediju neatkarība, kas, NEPLP padomes sastāva rīcības dēļ, tiek bīstami sašķobīts. Tāpēc ir vajadzīgi tūlītēja rīcība – tūlītēji lēmumi un pārmaiņas,” kopienas iniciatīvas vārdā uzsver Gunta Sloga.
Iesniegumā arī norādīts, ka NEPLP pašreizējā sastāva lēmumi un darbības, ierobežojot un apdraudot vārda brīvību, ir radījušas vairākas negatīvas sekas, tai skaitā satura apjoma un programmu skaitu samazinājumu. Tāpat NEPLP pašreizējā sastāva rīcība, vēršoties pret vārda brīvību un attiecīgi iedibinot cenzūru, grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju, uz ko norāda arī Pasaules preses brīvības indeksā paustās bažas par Latvijā esošā normatīvā regulējuma radīto brīvu uzskatu paušanas ierobežojumu.1
Vienlaikus iesniegumā 14. Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Ievai Brantei organizācijas aicina rast iespēju tikties, lai diskutētu par NEPLP regulējuma izmaiņām, lai nākotnē nodrošinātu padomes darbību un lēmumu caurskatāmību, tādējādi strādājot atbilstoši labas pārvaldības principiem un demokrātiskas sabiedrības interesēs.
Vēstuli parakstījis nodibinājums “Ilgtspējas fonds”, biedrība “Baltijas Mediju izcilības centrs”, biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”, arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība,” biedrība “Latvijas Reklāmas asociācija,” biedrība “Par legālu saturu,” biedrība “Latvijas Reģionālo mediju asociācija”.
1 Pasaules preses brīvības indekss. Pieejams: https://rsf.org/en/index
