DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Latvijas Reģionālo mediju asociācijas atklātā vēstule

Laikā, kad īpaši aktuāla ir uzticamas informācijas, uzticamu informācijas avotu pieejamība iespējami plašākam iedzīvotāju lokam, nenovērtējama ir reģionālo mediju loma. Veidojot medija unikālo saturu, to darbinieki – korespondenti, žurnālisti, redaktori – vienlaikus arī informē savu auditoriju par svarīgākajiem valsts un pasaules notikumiem, analizē tos, skaidro, pieaicinot noteiktas nozares speciālistus, uzticamus ekspertus. Arī Covid-19 pandēmijas radītais plašo jautājumu un problēmu loks šai ziņā nav izņēmums. Tādējādi ar pārliecību var teikt, ka Latvijas reģionālie mediji novados pilda gan varas līdzsvarotāja, gan sabiedriskā medija funkcijas. Turklāt vairums reģionālo mediju darbojas dažādās platformās, kur viena no tām – drukātie preses izdevumi – aizsniedz to auditorijas daļu, kam nav digitālo prasmju un nav arī iespēju tās izmantot (pēc EK ziņojuma par 2020. gadu, Latvijā ir 52% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 70 gadiem, kam nav digitālo pamatprasmju). 

Tajā pašā laikā pagaidām neviena no valsts apmaksātajām un iedzīvotājiem ļoti svarīgajām informatīvajām kampaņām – piemēram, ne par Altum jaunajām programmām, ne krasām sabiedriskā transporta kustības saraksta un arī maršrutu maiņām, kas saistītas ar «Rail Baltica» izbūvi, ne arī par Covid-19 jautājumiem, tajā skaitā par vakcināciju un daudziem citiem svarīgiem jautājumiem – netiek realizēta tieši ar reģionālo mediju starpniecību. Pareizāk sakot, reģionālajiem medijiem tiek piedāvāts šo informāciju apkopot un izplatīt bez maksas, tajā pašā laikā šīm kampaņām atvēlēto naudu izmaksājot sabiedrisko attiecību kompānijām un speciālistiem, reklāmu aģentūrām vai pat, kā gadījumā ar Vakcinācijas biroju, plānojot izdot īpašu Vakcinācijas avīzi. Lai arī, jāuzsver, ka tās plānotā tirāža (~100 000 eksemplāru), sasniedz pat piecas līdz septiņas reizes mazāku auditoriju nekā reģionālo mediju kopējā sasniegtā auditorija. Salīdzinājumam: šai vienai avīzei plānots atvēlēt 300 000 eiro, tajā pašā laikā valsts atbalsts visu reģionālo preses izdevumu satura atbalstam laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gada 28. februārim ir 253 800 eiro, kur, piedaloties projektu konkursā, katrs medijs var iegūt ne vairāk kā 18 000 eiro. Jāuzsver, ka šī ir summa, kas nesedz pat viena pilnapjoma daudzplatformu reģionālā medija mēneša izmaksas.

Jā, reģionālo un citu mediju atbalstam – sabiedriski nozīmīga satura veidošanai – ar Mediju atbalsta fonda starpniecību tiek atvēlēta valsts budžeta nauda. Gan jāatgādina, ka fonds tika dibināts tāpēc, ka Latvijas neatkarīgie reģionālie mediji ilgstoši bijuši spiesti darboties nevienlīdzīgos un publisko līdzekļu netaisnīgi ietekmētos tirgus apstākļos, kur mediju tirgu kropļoja un turpina kropļot dažādu veidu mediju izstrādājumi, tai skaitā pašvaldību izdotas ”avīzītes”, portāli un pat televīzijas.   

Pieprasām visiem valsts iedzīvotājiem, bet jo īpaši reģionos dzīvojošajiem un strādājošajiem svarīgās valsts informatīvās kampaņas realizēt tieši ar reģionālo un vietējo mediju starpniecību, atvēlot tam paredzētos ministriju, valsts iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un citu valsts institūciju reklāmai un sabiedriskajām attiecībām, informatīvajām kampaņām atvēlētos līdzekļus.

 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU