Tāpat Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars norādīja, ka pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu. Jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka laika gaitā cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju.
Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" pauž pārliecību, ka šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve notiks saskaņā ar iepriekš definēto plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem.
Īstenojot Latvijas energoapgādes drošuma un neatkarības politiku, Ministru kabinets projektam "330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūve Latvijas teritorijā" ir noteicis nacionālo interešu objekta statusu.
Abu līniju pārbūves projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Šīs līnijas līnijas Valmiera – Tartu pārbūve Latvijas teritorijā izmaksāja nepilnus 15 miljonus EUR.
