Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums. Uzņēmuma akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums no LVM 2022. gada peļņas izmaksāt valstij 203,1 miljonu eiro, tai skaitā 162,5 miljonus eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 40,6 miljonus eiro uzņēmuma ienākuma nodoklī.
LVM kapitāldaļu turētājs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs atzina: “Laikā, kurā dzīvojam, mūsu valstij jāpārvar daudz izaicinājumu, tāpēc ar pateicību uzņēmumam par tā veikto darbu varu teikt, ka valsts budžetā "Latvijas valsts meži" no pagājušā gada darbības sniegs lielāko pienesumu no visiem valstij piederošajiem uzņēmumiem. Ne mazāk nozīmīgs ir uzņēmuma paveiktais darbs mūsu valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un virzībā uz oglekļa neitralitāti.”
AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsvēra: “Lai gan pagājušais gads bija ļoti sarežģīts, LVM 2022. gadā sasniegtie ekonomiskie rādītāji – uzņēmuma apgrozījums un peļņa – ir lielākie uzņēmuma vēsturē. Īpašu paldies vēlos teikt "Latvijas valsts mežu" darbiniekiem, kas saliedēti strādāja pie uzņēmuma mērķu sasniegšanas. "Latvijas valsts mežu" darbības izcilos rezultātus noteica gan situācija Eiropas un pasaules koksnes tirgū, gan darbinieku profesionalitāte, uzņēmumā ieviesto inovāciju attīstība un ciešā sadarbība meža nozarē. "Latvijas valsts meži" pārdod uzņēmuma produkciju Latvijas tirgū, līdz ar to uzņēmums ir tik stiprs, cik stipra ir Latvijas meža nozare.”
Mežsaimniecības devums tautsaimniecībai
2022. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem realizēti 6,59 miljoni kubikmetru koksnes, tai skaitā 6,39 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kas ir par 0,25 miljoniem kubikmetru mazāk nekā 2021. gadā. Samazinājumu var izskaidrot ar strauji pieaugošo mežizstrādes un transporta pakalpojumu pieprasījumu no privāto mežu īpašnieku puses, kas pakalpojumu tirgū radīja deficītu un neļāva sasniegt sākotnēji plānoto sortimentu realizācijas apjomu.
Pārskata gadā kopumā pārdots 661 tūkstotis megavatstundu šķeldas, ieņēmumos gūstot 17,5 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu ieņēmumi no šķeldas pārdošanas bijuši par 9,6 miljoniem eiro lielāki. To ietekmējis gan par 69 tūkstošiem megavatstundu lielāks realizācijas apjoms, gan par 13,09 EUR/Mwh augstāka vidējā pārdošanas cena. Visa 2022. gadā saražotā enerģētiskā šķelda tika piegādā tikai vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem, tādējādi sniedzot atbalstu Latvijas siltuma enerģijas ražotājiem.
2022. gadā veikta meža atjaunošana, kā arī plantācijas meža un meža ieaudzēšana 19,2 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā stādot un sējot mežs atjaunots 13,2 tūkstošos hektāru. Jaunaudzes koptas 28,6 tūkstošu hektāru platībā, savukārt atjaunoto meža platību agrotehniskā kopšana veikta 30,3 tūkstošos hektāru. Pārskata gadā no piesērējuma attīrīti 499 tūkstoši kubikmetru meliorācijas grāvju.
Kvalitatīvi stādi nākotnes mežam
2022. gadā kopumā realizēti 61,4 miljoni meža koku stādu, no kuriem 89% jeb 54,9 miljoni ir ietvarstādi un stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. 32,7 miljoni stādu realizēti meža atjaunošanai LVM apsaimniekotajās platībās, 13,8 miljoni pārdoti privātiem Latvijas mežu īpašniekiem, bet 14,6 miljoni eksportēti.
Kvalitatīvu meža koku stādu realizācijas apjoma palielināšanā 2022. gadā ieguldīti 2,2 miljoni eiro. Mežvidu kokaudzētavā uzstādītas divas laistāmās iekārtas ar garās nakts sistēmu, kā arī uzsākta stādu šķirošanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecība. Popes un Valmieras kokaudzētavām aktualizēti investīciju projekti stādu saldētavu būvniecībai.
Minerālie materiāli nozīmīgu objektu būvniecībai
Ieņēmumos no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības gūti 4,0 miljoni eiro, pārsniedzot 2021. gada ieņēmumus par 1,6 miljoniem eiro. 2022. gadā kopumā realizēti 1559 tūkstoši kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 592 tūkstošiem kubikmetru vairāk nekā gadu iepriekš.
Ar katru gadu palielinās dažādu minerālo materiālu ražošanas un tirdzniecības apjomi, no kuriem daļa izmantoti sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecībā. Būtisks minerālo materiālu apjoms – 613,7 tūkst. kubikmetru – 2022. gadā realizēts Ķekavas apvedceļa projektam.
LVM derīgo izrakteņu ieguves vietās tiek uzturēts sertifikāts, kas apliecina, ka kontrolēts minerālo materiālu un to maisījumu ražošanas process atbilst starptautiski atzītiem standartiem un LVM sadarbības partneriem nodrošina pieeju augstvērtīgiem un kvalitatīviem minerālajiem materiāliem un to maisījumiem.
Investīcijas meža infrastruktūras objektos
2022. gadā uzņēmums 37,7 miljonus eiro ieguldījis meža infrastruktūras objektos – meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē. Pārskata gadā meža ceļu būvniecībā investēti 31,9 miljoni eiro, ekspluatācijā nodoti 339 km meža ceļu.
Nozīmīga loma CO2 piesaistē ir funkcionējošām meža meliorācijas sistēmām. Lai palielinātu oglekļa piesaisti, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā investēti 5,1 miljons eiro, veikti projektēšanas darbi 16,0 tūkstošu hektāru platībā, savukārt ekspluatācijā nodoti objekti 17,7 tūkstošu hektāru apjomā.
Dabas aizsardzība lielākai daudzveidībai
Dabas daudzveidības saglabāšanai LVM ne tikai apsaimnieko aizsargājamās dabas teritorijas (t. sk. Natura 2000) un mikroliegumus, bet arī tādas teritorijas, kā meža koku sugu ģenētisko resursu mežaudzes. Minētās mežaudzes ļauj saglabāt noteiktu sugu ģenētisko daudzveidību un nodrošināt bāzi meža ģenētikas, selekcijas un sēklkopības pasākumiem meža produktivitātes un kvalitātes paaugstināšanai.
Plānojot meža darbus, LVM ik gadu apzina jaunas aizsargājamo sugu (vaskulāro augu, sūnu, ķērpju, sēņu) atradnes, aizsargājamo putnu ligzdošanas, riestošanas vietas, Eiropas Savienības nozīmes meža, purvu, ūdeņu, zālāju un kāpu biotopus. Lai nodrošinātu tiem atbilstošu aizsardzību un nepieciešamo apsaimniekošanu, tiek noteiktas arī papildu dabas aizsardzības platības sugu dzīvotņu kvalitātes uzlabošanai. Vides apsekošana kopumā veikta vairāk nekā 12 tūkstošu hektāru platībā.
Tāpat LVM vides eksperti regulāri veic aizsargājamo sugu, aizsargājamo putnu ligzdošanas sekmju, augu un citu atradņu monitoringu, lai izvērtētu ikgadējo dabas aizsardzības pasākumu mērķtiecību. 2022. gadā ligzdošanas sekmes novērtētas vairāk nekā 500 aizsargājamo putnu ligzdošanas teritorijās, gandrīz 100 medņu riestošanas vietās.
LVM vides ekspertu veiktā vistu vanaga monitoringa ietvaros pārbaudītas 195 teritorijas, kurās konstatētas 116 apdzīvotas ligzdas. Eksperti pērn fiksējuši rekordlielu sekmīgo ligzdu skaitu – 81, kā arī rekordlielu jaunatrasto ligzdu skaitu – kopumā 36 jaunas ligzdas. LVM datu bāze papildināta ar 4440 jaunu, retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku sugu atradņu, kopā uzņēmuma vides eksperti reģistrējuši jau 38,8 tūkstošus retu un aizsargājamu sugu atradņu.
