2022. gadā realizētas zemes nomas tiesības derīgo izrakteņu ieguvei 60 līgumu ietvaros ar kopējo nomas platību 16 811 ha, tai skaitā uzturošā un rekultivācijas procesā esošā platība kūdras purviem – 600 ha. No visiem līgumiem 57 līgumi ir ar tiesībām iegūt kūdru (kopā 16 781 ha, t.sk. 557 ha uzturošā platība) un 3 – ar tiesībām iegūt smilti un mālu kopumā 30 ha. 2022. gadā jauni zemes nomas līgumi derīgo izrakteņu ieguvei nav noslēgti.
Derīgo izrakteņu ieguves apjomi par 2022. gadu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra zemes dzīļu informācijas sistēmā pilnībā nav publicēti un pieejami. Pēdējie pieejamie dati ir par 2021. gadu, kad kūdras ieguves apjoms bija 0,74 miljoni tonnu, bet minerālo materiālu – smilts, smilts-grants, aleirīts un māls – ieguves apjoms bija 1,05 miljoni m3. Pagājušajā gadā “LVM Zemes dzīles” ir iesniegusi informāciju Valsts vides dienestam par minerālo – smilts, smilts-grants, aleirīts un māls – ieguves apjomu 1,60 miljonu m3 apmērā.
Uz 2023. gada 1. janvāri zemes dzīļu resursu pazemes aktīvi ir aprēķināti patiesajās vērtībās 18,03 miljoni eiro apmērā, tajā skaitā:
- pazemes aktīvi, kur derīgo izrakteņu ieguvi veic trešā puse (nomnieks) – 15,86 miljoni eiro;
- pazemes aktīvi, kur derīgo izrakteņu ieguvi veic LVM – 2,17 miljoni eiro apmērā.
“LVM Zemes dzīles” ilgtermiņa aktīvu rentabilitāte 2022. gadā ir 18,6%, aprēķinā iekļaujot ārpusbilances jeb Zemkopības ministrijas pazemes krājumu bilances aktīvus.
