Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.
“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Rail Baltica lidostas stacija organiski iekļausies topošajā RIX Airport City un dzelzceļa stacijas izvietojums uz estakādes nodrošinās drošu un ērtu gājēju, velosipēdistu un transportlīdzekļu kustību.”
Topošajai stacijai un estakādei izbūvēt 534 pāļi. Pāļi ir savā ziņā unikāli, jo to pieprasa dzelzceļa infrastruktūra — tiem jāiztur lielas slodzes, kas rēķinātas gan vilcienam traucoties ar lidostas posmā lielāko pieļaujamo ātrumu 120 km/h, gan stacijas zonā radot papildu slodzi bremzējot un ieskrienoties. Tāpēc pāļi ir lielāki nekā ierasts - estakādei tie ir 1180 mm diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni, stacijas ēkas pamatu pāļi ir 1000 mm diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas Rīga veic starptautiska apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries.
Ņemot vērā lidostas Rīga apmeklētāju, darbinieku un apkārtnē strādājošo cilvēku labsajūtu, būvlaukumā tika izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā Kelly-Casing tehnoloģiju. Veicot darbus pēc šīs tehnoloģijas, būvniecības procesa sākumā tiek uzstādīta apvalkcaurule (iespiežot un rotējot), kam seko grunts urbšana. Tādējādi ievērojami samazinās troksnis un vibrācijas, salīdzinot ar klasisko pāļu dzīšanu. Sasniedzot projektējamo atzīmi, urbumā tiek ievietots stiegrojuma karkass, kam seko betonēšanas darbi. Pēc tam apvalkcaurule tiek izvilkta no zemes, un masīvs pālis atbilstīgi projektētajai stiprības klasei var droši balstīt nesošās konstrukcijas.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves darbi lidostā Rīga sadalīti vairākos posmos un tiek veikti secīgi. Vispirms tiks būvētas stacijas ēkas būvkonstrukcijas trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, kam sekos estakādes būvkonstrukcijas izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienos. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos uzbēruma uz Rīgu izbūve un sliežu būvniecība.
Plašāk par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-stacija-lidosta-riga/informacija-par-projektu
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
