DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. maijā, 2023
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Samazinājies izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu īpatsvars

2022. gadā 30,5 tūkstoši jeb 11,3 % Latvijas jauniešu 15–29 gadu vecumā nestrādāja un nemācījās, un to īpatsvars gada laikā samazinājās par 0,8 procentpunktiem, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022. gadā”.

Jaunas sievietes 15–29 gadu vecumā nedaudz biežāk nekā vīrieši pieņem lēmumu nestrādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 11,6 % un 11,0 %). Lai gan vecuma grupā līdz 29 gadiem rādītāji uzlabojas, 15–24 gadu vecuma grupā šādu jauniešu īpatsvars (8,6 %), salīdzinot ar 2021. gadu, nav mainījies.

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) ir izvirzīts mērķis – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15–24 gadu vecumā īpatsvaru līdz 6 %. Lai to sasniegtu, līdz 2024. gadam šo rādītāju ir jāsamazina par 1,6 procentpunktiem, bet līdz 2027. gadam – par 2,6 procentpunktiem.

Izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu 15–24 gadu vecumā īpatsvars pēc dzimuma
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: IZI041

Pieaug nodarbināto izglītošanās apmaksātajā darba laikā

2022. gadā 47,9 % nodarbināto vecumā no 25 līdz 64 gadiem izglītojās apmaksātajā darba laikā. Tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. No NAP2027 izvirzītā mērķa – līdz 55 % palielināt nodarbināto īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā, šis rādītājs atpaliek par 7,1 procentpunktu, taču no 2024. gada mērķa vērtības – par 1,1 procentpunktu.

Nodarbināto 25–64 gadu vecumā īpatsvars, kuri izglītojās apmaksātajā darba laikā
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: IZI041

5,3 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir zaudējuši cerības atrast darbu

Lai gan pēdējos gados cerības atrast darbu zaudējušo iedzīvotāju skaits samazinās, tas joprojām ir salīdzinoši augsts – 2022. gadā tie bija 5,3 tūkstoši jeb 1,2 % no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuri nemeklēja darbu.

8,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vēlējās strādāt, taču darbu nemeklēja, turklāt vairāk nekā puse (54,9 %) no tiem bija gatavi uzsākt darbu nekavējoties. Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kopskaitā šo personu īpatsvars veidoja 4,9 %. Savukārt 1,6 % no visiem Latvijas ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem 2022. gadā meklēja darbu, lai gan nebija gatavi 2 nedēļu laikā to uzsākt.

2022. gadā no visiem, kas nemeklēja darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, 77,8 % bija sievietes, no kurām lielākā daļa jeb 76,6 % bija mājsaimnieces.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pēc darba nemeklēšanas iemesla 2022. gadā

 

tūkst.

%

Ekonomiski neaktīvie, kuri nemeklē darbu1

427,2

100,0

Darba nemeklēšanas iemesli:

   

pensija2

170,6

39,9

mācības

107,8

25,2

personiski vai ģimenes apstākļi3

68,5

16,0

slimība vai darbnespēja

64,5

15,1

citi iemesli

8,7

2,0

zaudētas cerības atrast darbu

5,3

1,2

Skatīt OSP datubāzē: NBN030

70,9 % nodarbināto ir apmierināti ar savu pamatdarbu

2021. gadā 70,9 % nodarbināto bija lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu4. Lielā mērā apmierināti ar savu pamatdarbu bija 68,7 % ārvalstīs dzimušo nodarbināto iedzīvotāju, kas ir par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā starp Latvijā dzimušajiem (71,1 %). Daļēji apmierināti ar savu pamatdarbu bija 23,3 % ārvalstīs un 22,2 % Latvijā dzimušo nodarbināto. Nemaz vai ļoti mazā mērā apmierināti ar savu darbu bija 7,9 % ārvalstīs un 6,7 % Latvijā dzimušo nodarbināto iedzīvotāju.

Nodarbināto iedzīvotāju apmierinātība ar savu pamatdarbu pēc dzimšanas vietas un dzimuma 2021. gadā

(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: lfso_21jsat01

 

Metodoloģiskā informācija

Papildu informācija pieejama informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022. gadā”, oficiālās statistikas portāla sadaļas “Nodarbinātība un bezdarbs” metadatos, kā arī Eurostat tīmekļa vietnē.

Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2022. gadā bija 29 757 mājokļi. Kopumā tika aptaujāti 31,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 27,9 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.

2022. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Informatīvais apskats “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022. gadā” tika papildināts ar sadaļu “Latvijā iebraukušo personu un viņu pēcnācēju situācija darba tirgū’’, kurā apkopota informācija no 2021. gada darbaspēka apsekojuma moduļa rezultātiem.

 

1 Kopējā skaitā iekļautas arī personas, kas gaida darba piedāvājumu no iepriekšējās darbavietas un nevēlas vai neuzskata par nepieciešamu strādāt.

2 Iekļautas personas, kuras aizgājušas vecuma pensijā, izdienas pensijā, to profesiju pārstāvji, kuriem ir paredzēta iespēja pensionēties ātrāk, kā arī ekonomisku iemeslu dēļ priekšlaicīgi pensionējušās personas.

3 Iekļautas personas, kuras darbu pārtrauca grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kurām bija jāpieskata savi bērni, jāaprūpē kopjams pieaugušais vai citu personīgu vai ģimenes apstākļu dēļ.

4 Informatīvais apskats “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2022. gadā” tika papildināts ar sadaļu “Latvijā iebraukušo personu un viņu pēcnācēju situācija darba tirgū’’, kurā apkopota informācija no 2021. gada darbaspēka apsekojuma moduļa rezultātiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI