Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 3. ceturksnī - 69,1%), bet par 2,5 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 3. ceturksnī - 66,7%).
Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.
Līdz ar darba tirgus aktivitāšu samazināšanos gada 3. ceturksnī nedaudz samazinājusies arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 68,8%, kas bija par 0,4 procentpunktu mazāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 3. ceturksnī (69,1%). 2024. gada 3. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 943,1 tūkstoti.
Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 0,2 procentpunktiem, savukārt pret gada 2. ceturksni samazinājās par 0,2 procentpunktiem - līdz 6,7%. 2024. gada 3. ceturksnī darba meklējumos bija 63,0 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 1,5 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 3. ceturksnī.
Neskatoties uz bezdarba pieaugumu, kā arī kopumā zemāku nodarbinātības līmeni, 2024. gada 3. ceturksnī Latvijā bija vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 3. ceturksnī bija par vidēji 0,7 procentpunktiem zemāks kā Igaunijā (2024. gada 3. ceturksnī - 7,4%), bet par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 3. ceturksnī – 6,8%).
Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte arī gada nogalē kopumā saglabāsies mērena. Kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu pietuvoties vidēji 6,9%, savukārt nodarbināto skaits gada griezumā varētu būt par 0,4% mazāks kā 2023. gadā. Sagaidāms, ka aktivitāšu atgriešanās darba tirgū varētu būt vērojama līdz ar nākamā gada pavasara/vasaras sezonas sākumu, palielinoties gan sezonas darbu skaitam, gan arī mazinoties nenoteiktībai ārējos tirgos un atgriežoties darbaspēka pieprasījuma pieaugumam rūpniecības nozarēs un būvniecībā.
