DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Aizvadītas VARAM un LPS ikgadējās sarunas

Vakar, 27.aprīlī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās ikgadējās sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) ministra Māra Sprindžuka un LPS priekšsēža Ginta Kaminska vadībā. Ministrija kopā ar pašvaldību pārstāvjiem diskutēja par finanšu jautājumiem, atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) platformu attīstības pārvaldību un citiem reģionālās attīstības jautājumiem.

Abas puses bija vienisprātis, ka pašvaldību cieša iesaiste visu saistīto jomu regulējumu un konceptuālo ietvaru izveidē ir būtiska tās efektīvai turpmākai ieviešanai. Tā, piemēram, puses diskutēja par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides jautājumiem. Tika panākta vienošanās, ka steidzami nepieciešami grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ņemot vērā, ka pašvaldības nespēs iekļauties likuma noteiktajā termiņā, kas paredz, ka līdz  2023. gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina ar saistošajiem noteikumiem apstiprināto detālplānojumu atbilstību šā likuma 29. pantam, proti, ka detālplānojumam jābūt apstiprinātam ar vispārīgo administratīvo aktu. Savukārt par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 17. punktā noteiktā termiņa pagarināšanu teritorijas plānojumu izstrādei tiks diskutēts darba grupā, kurā piedalīsies VARAM un LPS pārstāvji.

Viens no sarunu jautājumiem bija saistīts ar plānoto atkritumu apsaimniekošanas reģionu darbību. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz šī gada beigām jāizstrādā un jāapstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus laikposmam līdz 2027. gada 30. decembrim. Savukārt līdz 2024. gada 30. jūnijam ir jāizveido atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri (AARC). Tos var veidot gan publiska persona, gan publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veic attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus. Tāpat paredzēts, ka normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pašvaldības var deleģēt pārvaldes uzdevumus atkritumu apsaimniekošanas  reģionālajiem centriem. Ja nepieciešams, veidot metodisko materiālu, lai nerastos pārpratumi. Lai to veiksmīgi paveiktu, pusēm ir jāvienojas par mērķu sasniegšanas un atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, nepieciešamās infrastruktūras un investīciju apjomu katrā reģionā. Pārstāvji sarunas laikā vienojās līdz vasarai vienoties par nepieciešamo darbu ieviešanas grafiku. Vienlaikus ministrija norādīja, ka līdz gada beigām Ministru kabinetā tiks izstrādāti noteikumi par sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķiem un to izpildes termiņiem, kā arī par bioloģisko atkritumu pārstrādes mērķiem un to izpildes termiņiem.

Sarunās tika diskutēts arī par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām vides jomā, piemēram, Komunālo notekūdeņu direktīvu, direktīvu Par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, Atkritumu direktīvu u.c. Dalībvalstīm būs jāievieš pasākumi, kuru īstenošana prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus. Jāatzīmē, ka liela daļa no pasākumiem attieksies uz pašvaldībām, tādēļ puses ir uzsākušas diskusiju par kopējiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem visu direktīvu prasību ieviešanai, kā arī finanšu avotiem.

LPS vērsa uzmanību arī uz to, ka pasākumu ieviešana uz pakalpojumu izmaksu celšanas rēķina nebūtu iespējama, jo tā ir pakārtota iedzīvotāju maksātspējai. Abas puses vienojās, ka brīdī, kad būs skaidri un detalizēti zināmas direktīvu prasības un termiņi, tiks applēsts kopējais nepieciešamais finansējums, izvērtējot nepieciešamību pēc papildu naudas līdzekļiem. 

Sarunu gaitā VARAM sniedza savu redzējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību koplietošanas IKT platformu attīstības pārvaldību. VARAM ieskatā pašvaldību funkciju izpildei specifiski nepieciešamo IKT risinājumu, piemēram, Pašvaldību koplietošanas platformu joma ir viena no valsts pārvaldes tehnoloģiskā nodrošinājuma jomām, jeb domēniem, kuru virsvadību ir jāuzņemas tieši uz šīs jomas nodrošinājumu specializētam kompetences centram.

VARAM plāno, ka šāda pašvaldību IKT risinājuma vadošā kompetenču centra lomu uzņemsies Rīgas digitālā aģentūra. VARAM no savas puses sniegs metodisku atbalstu specializētajam kompetences centram pašvaldību jomas (domēna) arhitektūras izstrādē saskaņā ar valsts līmenī definētiem Eiropas sadarbspējas satvaram atbilstošiem principiem un vadlīnijām. Kompetences centriem nostiprinoties, VARAM līdz 2024. gada vidum plāno pilnveidot valsts IKT pārvaldības tiesisko regulējumu, deleģējot specializētajiem kompetenču centriem (t.sk. pašvaldību IKT kompetences centram vai centriem) pilnvaras patstāvīgi veikt pašvaldību IKT attīstības aktivitāšu koordinēšanu savām jomām izstrādāto arhitektūru ieviešanai, tostarp IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzību savas kompetences ietvaros.

Sarunu gaitā tika uzsvērts, ka Atveseļošanās fonda ietvaros tiek realizētas vairākas IKT jomas aktivitātes, kurās arī pašvaldības var pretendēt uz finansējuma piesaisti vai līdzdarboties kā partneri. Lai pašvaldībām būtu vieglāk orientēties pieejamos instrumentos, puses vienojās apkopot aktuālo informāciju pašvaldībām par vēl iespējām pašvaldībām iesniegt projektus, kuros tiek atbalstīta arī IKT problēmu risinājumi. Vienlaikus VARAM organizē sarunas ar vairākiem plānošanas reģioniem un attiecīgo plānošanas reģionu pašvaldībām par iespējamām potenciālajām projektu idejām un projektu ideju priekšatlases procesu.

Tāpat Atvieglojumu vienotā informācijas sistēmas (AVIS) ieviešana parāda, ka pašvaldību iesaiste ir kritiski nepieciešama visos projekta etapos. Pašvaldību būtiskāka iesaiste publiskās pārvaldes vienotā datu telpā tikai veicinās tās kvalitatīvāku izveidi un nodrošinās plašākas iespējas iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanā gan no valsts, gan no pašvaldību puses. VARAM bija vienisprātis ar LPS, ka kopsadarbības platformu izveidošanā ir nepieciešams plašāk piesaistīt pašvaldību pārstāvjus, sākot no projekta idejas līdz tehniskajai realizācijai. Sadarbībā ar pašvaldībām, tiek plānots vienots IKT pārvaldības modelis publiskajā pārvaldē, kas nodrošina datu piekļuvi, apriti, analītiku, kā arī koplietošanas platformu attīstību, konkurences un/vai monopolstāvokļa problēmu risināšanu.

Ministrs Māris Sprindžuks klātesošajiem uzsvēra, ka ministrija ir atvērta dialogam jautājumu izskatīšanā un efektīvu risinājumu rašanā, lai kopīgiem spēkiem veicinātu pašvaldību un valsts pārvaldes sadarbību, tādējādi attīstot reģionus un sabiedrības labklājību. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI