DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Nīderlandes augļu, ogu un dārzeņu kooperācijas izaugsmes noslēpums – darbības modernizācija un efektivizācija

Šī gada marta noslēgumu Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biroja pārstāvji, kā arī augļu, ogu un dārzeņu kooperatīvu “Mūsmāju dārzeņi”, “Baltijas ogu kompānija”, “Bio Berries Latvia” un “Augļu nams“ vadītāji, darbinieki un biedri pavadīja darbu vērošanas vizītēs Nīderlandē, kur laika posmā no 27.-31.martam tika apmeklēti dažādu līmeņu nozares kooperācijas dalībnieki. Brauciena laikā secināts – Nīderlandes augļu, ogu un dārzeņu nozares un tās lauku saimniecību, organizāciju un kooperatīvu lielākais spēks, galvenokārt, slēpjas pārdomātā enerģijas patēriņā, globālas sadarbības veidošanā un ražošanas efektivizācijā.

Vizītes laikā Nīderlandē Latvijas delegācija piedalījās darbu ēnošanas procesā dažāda līmeņa organizācijās, no lauku saimniecībām un kooperatīvu apmeklējumiem līdz pat vizītei augļu un dāzeņu nozari pārstāvošajā asociācijā „GroenteFruit Huis“, kur sanāksmē ar Latvijas delegācijas pārstāvjiem piedalījās ne tikai biedrības darbinieki, bet arī pārstāvis no Nīderlandes Zemkopības ministrijas.

Nīderlande augļu un dārzeņu nozarē ir ļoti svarīga – 2019.gadā valstī bija vairāk nekā 10 000 augļu, ogu un dārzeņu saimniecības, kas kopā apsaimniekoja platību 115 780 ha lielumā. Turklāt, šī valsts ir viena no lielākajām augļu un dārzeņu eksportētājvalstīm pasaulē. Piemēram, attiecībā uz melleņu eksportu Nīderlande pēc apjomiem ir 3. lielākā eksportētājvalsts pasaulē. Šeit gan jāpiebilst, ka šis fakts nav tik viennozīmīgs, kā sākotnēji var šķist. Nīderlandes eksporta apjomi sastāv ne tikai no vietēji saražotās produkcijas. Viens no šā sasnieguma atslēgas faktoriem, ir valsts izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta Eiropas kartē, lielā Roterdamas osta un salīdzinoši nelielais attālums līdz lielāko Eiropas valstu tirgiem – Vācija, Francija, Spānija un citas. Šī unikālā situācija sniedz Nīderlandei iespēju importēt augļus, ogas un dārzeņus no dažādām pasaules valstīm, vienlaikus to eksportējot uz citām valstīm. Turpinot tieši par melleņu ražošanu interesanti, ka vidēji viena gada laikā valstī kopā tiek apstrādāti ap 122 miljoni kilogramu šo gardo ogu, taču 93% no tām ir importētas un tikai 7% izaudzē paši Nīderlandes lauksaimnieki.

Tomēr jāatzīmē, ka gan lauksaimnieki, gan kooperatīvi, gan arī biedrības un Zemkopības ministrijas pārstāvis vienbalsīgi atzīst – augļu, ogu un dārzeņu nozarē kooperācija ir īpaši svarīga. Tā šajā valstī vēsturiski veidojusies dabiskas evolūcijas ceļā. Interesanta paralēle vērojama starp Latvijas delegācijas vizītes mērķiem Nīderlandē un šīs valsts augļu, ogu un dārzeņu kooperācijas veidošanās pamatiem – kā viens, tā otrs balstīts uz pieredzes apmaiņu, zināšanu pārnesi un informācijas tālāk nodošanu.

Nīderlandes kooperatīviem svarīgs darbības aspekts un mērķu sasniegšanas instruments ir kļūt par atzītām ražotāju organizācijām ar mūsdienīgiem mērķiem – paaugstināt lauksaimnieku ietekmi un lēmumu pieņemšanas procesu, samazināt ražošanas izmaksas, saīsināt piegāžu ķēdi, veicināt veselīga dzīves veida popularizēšanu, veikt pētījumus, un citi šāda veida sasniegumi. Pašreiz valstī kopā ir 12 atzītas ražotāju organizācijas un visas ir kooperatīvi, kas kopā veido 30% no 3,6 miljardu lielās augļu, ogu un dārzeņu nozares tirgus daļas. Tiesa gan – 15% no atzītu ražotāju organizāciju izdevumiem jābūt saistītiem ar vides jautājumu risināšanu, tādēļ šobrīd daudzas no tām īsteno projektus, kas saistīti ar atjaunojamo enerģiju, Ilgtspējīgas ražošanas attīstību, ūdens apsaimniekošanu un patēriņa samazināšanu. Šeit gan asociācijas „GroenteFruit Huis“ pārstāvji piebilst – ilgtspējīga saimniekošana ir diezgan plašas definīcijas jēdziens, jo šī tēma viņu darba kārtībā ir salīdzinoši nesena, līdz ar to projekti tiek vērtēti ļoti skrupulozi. Taču kooperatīvi šajā jautājumā ir saprotoši un norāda – ES atbalsts nav jāuztver kā mērķis, bet kā palīginstruments mērķu sasniegšanā.

Unikālā situācija, kas izveidojusies Nīderlandes augļu, ogu un dārzeņu tirgū ar importa un eksporta dalījumu, savā ziņā sadalījusi arī kooperatīvus divās daļās - vieni norāda, ka imports ir lielisks peļņas avots un kooperatīva biedriem dod lielākas finansiālās iespējas attīstībai, taču citi norāda – Nīderlandes lauksaimnieku izaugsme slēpjas vietējo produktu realizācijā, importu izmantojot vien brīžos, kad nesezonā jāndrošina produktu piegādes nepārtrauktība. Tā piemēram kooperatīvs „The Greenery“ ieguldījis līdzekļus uzņēmuma izveidē ar tādu pašu nosaukumu un ikdienā sadarbojas ar vairāk nekā 50 valstīm, lai saviem sadarbības partneriem piegādātu 250 dažādu produktu klāstu. Turklāt kooperatīvam ir arī savs loģistikas uzņēmums, lai maksimāli atvieglotu arī transporta organizēšanu un izmaksas. Savukārt, kooperatīvi „The Ryal Fruitmaster“ un „Tolpoort Vegetables“ norāda, ka vairāk koncentrējas un noteiktām preču grupām, kas saražotas Nīderlandē un importam pievēršas vien tad, kad tas nepieciešams piegādes nepārtrauktības nolūkos. Jāsaka, ka šis tomēr labāk darbojas tieši attiecībā uz dārzeņu nozari, jo kā savā prezentācijā Latvijas delegācijas dalībniekiem norādīja Nīderlandes Zemkopības ministrijas pārstāvis, ar saražoto apjomu Nīderlandes lauksaimnieki spēj apmierināt vien dārzeņu pieprasījumu. Augļu un ogu tirgū pieprasījums ievērojami pārsniedz vietējo piedāvājumu, un valsts ir daudzējādā ziņā atkarīga no importa.

Negaidīts, bet visai interesants pavediens, kas caurvijās visa brauciena programmas ietvaros bija atjaunojamā enerģijā ieguldītie līdzekļi. Motīvs par zaļās enerģijas ražošanu atspoguļojās gan Zemkopības ministrijas un asociācijas diskusiju struktūrā, gan arī kooperatīvos, kur visi norādīja uz to, ka daļējs viņu noliktavu, kā arī šķirošanas un pakošanas punktu enerģijas patēriņs tiek segts ar saules enerģiju, ko saražo paši kooperatīvi no paneļiem, kas salikti uz viņu ēku jumtiem. Līdzīgs domāšanas veids atspoguļojās arī kooperatīva „The Greenery“ biedra, paprikas audzēšanas saimniecībā „Breugen Products B.V.“. Papildus tam vairākas brauciena laikā apmeklētās organizācijas norādīja uz to, ka tiek samazināts arī patērētā ūdens daudzums – lai to izdarītu, tiek savākts lietus ūdens. Ūdens apsaimniekošana Nīderlandē esot svarīga ne tikai no dabas aizsardzības viedokļa, bet arī tādēļ, ka ģeogrāfiski valsts lielākoties atrodas zem jūras līmeņa un augsne jau tā ir mitra.

LLKA īstenotais projekts tiek finansēts no ERASMUS+ programmas finansējuma saskaņā ar līgumu Nr. 2022-1-LV01-KA121-ADU-000080710. Projekta mērķi ir LLKA, kooperatīvu darbinieku, biedru un citu interesentu zināšanu papildināšana ar kooperāciju saistītajās horizontālajās tēmās un konkrētas nozares kooperatīviem aktuālo informāciju, kā arī pilnveidot tālāk izglītošanas pasākumu organizēšanas un vadības metodes, apgūstot jaunus risinājumus cilvēku ieinteresēšanā, līdzdalības veicināšanā, informācijas pasniegšanas metožu uzlabošanā. Plānots, ka projektā iesaistītās personas pēc darbu vērošanas vizītes iegūtās zināšanas izplatīs tālāk LLKA un augļu, ogu un dārzeņu audzētāju kooperatīvu darbiniekiem un biedriem. 

Vairāk par Erasmus+ programmu var uzzināt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapas www.viaa.gov.lv sadaļā Erasmus+ un programmas mājaslapā www.erasmusplus.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI